-
Japāna pēc Otrā pasaules kara
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Japānas okupācija 1945.-1952. | |
2. | Saimnieciskais uzplaukums | |
3. | Darbs Japānā | |
4. | Ekanomiskais karš | |
5. | Kodolgadsimts | |
6. | Secinājumi |
1945.gada septembrī uz karakuģa “Missouri” klāja Sabiedroto spēku virspavēlnieks ģenerālis Makārturs pieņēma Japānas kapitilāciju. Kopš šī brīža līdz 1952. gada aprīlim Japānu teorētiski bija okupējuši Sabiedroto spēki, kas bija tos sakāvuši, bet praktiski – vienīgi amerikāņi. Jo, izņemot pašu pēdējo šī laika posma gadu, okupācijas režīmu pārvaldīja Makārturs. Būdams apzinīgs karavīrs, Makārturs valdīja efektīvi un humāni.
Pirmie divarpus gadi tika veltīti Japānas demilitarizācijai un politiskajai atjaunošanai. Visas militārās iekārtas tika sagrautas un japāņu bruņotie spēki demobilizēti. Tika notiesāti kara noziedznieki, un septiņi no viņiem tika sodīti ar nāvi. Bez tam Dienvidaustrumu Āzijā vēl apmēram 900 sīkākiem kara noziedzniekiem tika piespriests nāvessods. 1946.gadā notika vairākas tīrīšanas, un no atbildīgiem amatiem tika atlaisti visi tie, par kuriem domāja, ka viņi atbalstījuši Japānas militāristu politiku.
Pēc tam sekoja vairāki pasākumi, lai liberalizētu Japānas politisko dzīvi. Likumdošana atļāva arodbiedrību veidošanu, un arodbiedrības ieguva tiesības rīkot streikus. Tika atbrīvoti politiski ieslodzītie, izveidojās jauna japāņu komunistiskā partija, kura ieguva 3 miljonus vēlētāju balsu 1949.gada vēlēšanās. Izglītības sistēma tika decentralizēta un reorganizēta pēc amerikāņu parauga. Imperatora pusdieva statusam tika pielikts punkts.
1946.gada oktobrī tika pasludināta jauna Konstitūcija. Tā paredzēja likumdevējai varai divas palātas. Pirmā- Padomnieku palāta, kuru ievēlē uz sešiem gadiem. Otra- Pārstāvju palāta, kuras locekļus ievēlē uz reizi četros gados vispārējās vēlēšanās. Konstitūcijas 9. pants nosaka, ka Japānai nedrīkst būt nekādi bruņotie spēki.…
Japāna. Pēc Otrā pasaules kara amerikāņu okupācijas spēki panāca Japānas demilitarizāciju. Valstī izveidoja demokrātisku valdību, īstenoja zemes reformu, paplašināja sieviešu tiesības un veica reformas izglītībā. Sešdesmitajos gados Japāna kļuva par saimniecisku lielvalsti.1945.gada septembrī uz karakuģa “Missouri” klāja Sabiedroto spēku virspavēlnieks ģenerālis Makārturs pieņēma Japānas kapitilāciju. Kopš šī brīža līdz 1952. gada aprīlim Japānu teorētiski bija okupējuši Sabiedroto spēki, kas bija tos sakāvuši, bet praktiski – vienīgi amerikāņi. Jo, izņemot pašu pēdējo šī laika posma gadu, okupācijas režīmu pārvaldīja Makārturs. Būdams apzinīgs karavīrs, Makārturs valdīja efektīvi un humāni. Pirmie divarpus gadi tika veltīti Japānas demilitarizācijai un politiskajai atjaunošanai. Visas militārās iekārtas tika sagrautas un japāņu bruņotie spēki demobilizēti. Tika notiesāti kara noziedznieki, un septiņi no viņiem tika sodīti ar nāvi. Bez tam Dienvidaustrumu Āzijā vēl apmēram 900 sīkākiem kara noziedzniekiem tika piespriests nāvessods. 1946.gadā notika vairākas tīrīšanas, un no atbildīgiem amatiem tika atlaisti visi tie, par kuriem domāja, ka viņi atbalstījuši Japānas militāristu politiku. Pēc tam sekoja vairāki pasākumi, lai liberalizētu Japānas politisko dzīvi. Likumdošana atļāva arodbiedrību veidošanu, un arodbiedrības ieguva tiesības rīkot streikus. Tika atbrīvoti politiski ieslodzītie, izveidojās jauna japāņu komunistiskā partija, kura ieguva 3 miljonus vēlētāju balsu 1949.gada vēlēšanās. Izglītības sistēma tika decentralizēta un reorganizēta pēc amerikāņu parauga. Imperatora pusdieva statusam tika pielikts punkts. 1946.gada oktobrī tika pasludināta jauna Konstitūcija. Tā paredzēja likumdevējai varai divas palātas. Pirmā- Padomnieku palāta, kuru ievēlē uz sešiem gadiem. Otra- Pārstāvju palāta, kuras locekļus ievēlē uz reizi četros gados vispārējās vēlēšanās. Konstitūcijas 9. pants nosaka, ka Japānai nedrīkst būt nekādi bruņotie spēki. Sākot ar 1948. gadu, starptautiskais stāvoklis izraisīja ASV politikas maiņu. Tagad uzsvars tika likts uz ideju izveidot spēcīgu Japānu, kas spētu turēties pretī komunismam Krievijā un Ķīnā. Japānas ekanomiskā atdzimšana bija gausa gan kara postījumu, gan tirgu zaudējuma un izejvielu trūkuma dēļ. Savienotās Valstis sāka sniegt plašu palīdzību, tostarp arī rūpniecības iekārtas. Izveidojās un nostiprinājās lieli ekonomiski veidojumi, tika ierobežotas tiesības uz streiku, un komunisti bija pakļauti “tīrīšanām”. Korejas kara sākums 1950.gadā stimulēja rūpniecību. 1951. gada septembrī Sanfrancisko tika parakstīti Japāņu miera līgums. Saskaņā ar šo līgumu, ko Krievija atteicās parakstīt, Japāna atsacījās no visiem saviem pēdējo deviņdesmit gadu laikā iegūtajiem iekarojumiem. Tajā pašā laikā Sanfrancisko Savienotās Valstis un Japāna parakstīja Drošības paktu, saskaņā ar kuru amerikāņu bruņotie spēki tiek atstāti Japānā aizsardzības nolūkā. Miera līgums stājas spēkā 1952. gada aprīlī, un okupācija oficiāli tika izbeigta.
- Francijas karalis Luijs XIV un viņa galms
- Imigranti un to pēcteči ASV pilsoņu karā
- Japāna pēc Otrā pasaules kara
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Francijas karalis Luijs XIV un viņa galms
Research Papers for secondary school3
-
Imigranti un to pēcteči ASV pilsoņu karā
Research Papers for secondary school6
-
Septiņi pasaules brīnumi
Research Papers for secondary school7
-
Ievads grāmatzinātnē. Pasaules grāmatniecības vēsture
Research Papers for secondary school6
-
Padomju karabāzes Latvijā un to izmantošanas iespējas
Research Papers for secondary school14