Japāna ir valsts uz vairāk nekā 4000 salām, kas stiepjas 2500 km garumā gar Āzijas austrumu piekrasti. Japānas platība ir 377 815 km2. Lielākā daļa cilvēku dzīvo uz četrām galvenajām salām – Honsju, Hokaido, Sikoku un Kjusju, kur mīt lielākā daļa Japānas iedzīvotāju. Japānu mēdz dēvēt par „uzlecošās saules zemi”(Nippon), jo pār Kluso okeānu var redzēt kā uzlec saule. Japānas salām ir kontinentāla izcelsme. Vienīgi Rjukju arhipelāgs sastāv no koraļļu salām. Salas atrodas vietā, kur saduras 3 litosfēras plātnes – Klusā okeāna, Eirāzijas un Filipīnu plātne. Tāpēc salas apdraud zemestrīces un vulkānu izvirdumi.
Reljefs.
Japāna ir kalnaina un nestabila zeme. Senatnē Japānu sauca par Jumato – kalnainu vietu. Japānā līdzenu apvidu nav daudz. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas ir kalnainas, tāpēc apbūvei un lauksaimniecībai paliek tikai nepilna ceturtdaļa. Lielākā kalnu bagātība ir karstie avoti ar dziednieciskām īpašībām un meži, kas plešas apmēram 2/3 Japānas teritorijas. Visaugstākie kalni ir Japānas Alpi Honsju salā. Šeit atrodas arī Japānas augstākā virsotne – Fudzi kalns jeb Fudzijama (3776m). Lai izveidotu līdzenus laukus, tiek noraktas kalnu nogāzes un ierīkotas terases, kā arī atgūta zeme no jūras. Līdzenumi ir pārapdzīvoti.
Klimats.
Japānā ir ļoti dažāds klimats. Dienvidu salās visu gadu ir silts, savukārt ziemeļos ir vēsāks un kalnos ziemā ir sniegs.
Japānā ir vērojami klimata pretstati: Klimats salās ir ne tikai mitrāks, bet arī siltāks nekā tajos pašos ģeogrāfiskā platuma grādos kontinentā. Japānā (izņemot Japānas D daļas salas) ir 4 gadalaiki. Vasara ir karsta un mitra, lietus sezona sākas jūlija vidū. Ziema ir maiga, ar daudzām saulainām dienām.
Klimatu nosaka šādi faktori:
Klusā okeāna tiešais tuvums – pūš musoni un brāžas taifūni. Ik gadu, parasti jūlijā un augustā, Japānas subtropu un tropu apgabaliem pāri brāžas 10-15 taifūnu. Tie dažkārt nes lielākus zaudējumus nekā zemestrīces, jo noposta sējumus un izraisa plūdus.
Lielā teritorijas izstieptība Z-D. Ir iespēja audzēt ļoti dažādus kultūraugus. Honsju un Kjusju salās divos gados var iegūt 3 ražas. Kad Kjusju salā martā sāk apstrādāt laukus, Hokaido salas Z daļu vēl klāj 1 m bieza sniega sega.…
