Secinājumi
Pirmām kārtām jāsaprot, ka Japāna pati pa sevi ir specifiska valsts, kuras ieradumus paražas daudziem rietumu cilvēkiem ir nesaprotamas un pat dīvainas, kas daudziem arī sagādā problēmas ienākt tirgū. Taču izprotot pašus japāņus un viņu uzvedību biznesā, vismaz nedaudz, tik pavērtas durvis uz šo vienmēr izsalkušo tirgu
Japāna ir plašu resursu ražotāj un patēriņa valsts un vien balsoties uz iespējami esošajām un jaunajām tendencēm var izprast ar ko ienākt tirgū. Kokmateriāli, kā redzams, var iegāzt visus tropiskos mežus un būs nepietiekami. Taču saistībā ar ķirsi ir vairāki par un pret, izejot no savām zināšanām galdniecībā un loģistikā.
Par to ka koksne ir apveltīta ar teicamām “fiziskām” īpašībām līdz ar to pie pareizas pasniegšanas, jebkādā veidā varētu iemantot savu popularitāti. Zinot tās īpašības varētu teikt, jo minimālāka apstrādē, jo vērtētāka tā būs. Protams, pie pareizas beicēšanas, ķirsi, kā dažas citas koksnes var izdot “pēc faktūras” pa citu koksni.
Taču sākotnējā problēma ir ieguldījumi, kuri būtu nepieciešami pamatīgos apjomos, lai startētu šādu biznesu. Praktiski milzīgas investījas no valsts puses varētu ko tādu sekmēt. Nepieciešama zeme, aprīkojums, mēslojums, stādi kuri nav teikts, ka izdzīvotu. Daļa no viņiem varētu vispār bojā aiziet. Pie tam pirmais rezultāts būtu redzams tikai, labākajā gadījumā, pēc pieciem gadiem. Tomēr gala atdeve, var būt pietiekamie liela.
Pietam, ņemot vērā pieredzes trūkumu Latvijā, visdrīzāk nāktos aicināt ārzemju ekspertus un pat iepirkt stādus no ārzemēm. Kas protams, atkal kārtīgi izmaksātu.
…