Šo tēmu izvēlējāmies vairāku iemeslu vadīti, pirmkārt, mūsu studiju virziens ir saistīts tieši ar ceļu būvi un arī ikdienā strādājot, saskaramies ar ceļu būvniecību. Otrkārt, ceļiem ir ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē, to evolūcija ir devusi nenovērtējamu nozīmi cilvēces izaugsmē. Ceļu vēsture aizsākas jau vairākus tūkstošus gadus pirms mūsu ēras un strauji turpina attīstīties arī mūsdienās.
Ir interesanti vērot, kā notikusi attīstība ceļu segumu būvniecībā ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kur ir atšķirīgs ekonomiskais stāvoklis un arī klimata īpatnības ir daudz savādākas. Satiksmes intensitāte arvien pieaug, tāpat arī transportlīdzekļu kravnesība, turklāt nevienā sezonā nav novērojama satiksmes intensitātes samazināšanās. Viens no inženieru galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt ceļu caurbraucamību un kalpošanu visās sezonās.
Lai sašaurinātu pētnieciskā objekta apjomu, vienojāmies pētīt jaunākās tendences asfaltbetona jeb asfalta segumu būvniecībā, par ceļa segumu pieņemot segas konstrukcijas virsējo kārtu, kas ieklāta vienā vai vairākās kārtās (apakškārta, virskārta, dilumkārta). Neapšaubāmi mūsdienās asfalts ir vispopulārākais ceļu segums, kas veiksmīgi pārspējis savus konkurentus: grants, šķembu, betona, ķieģeļa segumus utt. Asfalta segu būvniecība ir atšķirīga dažādās valstīs.
Savā darbā pētām asfalta ceļa segumu būvniecību Latvijā- kā tā ir mainījusies un attīstījusies, kādus materiālus izmanto asfalta segu būvēs, kur tos iegūst un kādas stiprības asfaltu izmanto un ražo Latvijā. Veicam salīdzinājumu ar Latvijā ražotu asfaltu un citās valstīs ražotu asfaltu, kas ietekmē atšķirības.…