Mūsdienu sabiedrība no jaunieša, kura dzīves pieredze vēl ir tik maza, prasa daudz. No viņa prasa veidot sociālās uzvedības normas un morālo apziņu, attīstīt pasaules uzskatu un profesionālās intereses, realizēt sapņus. Un visu to ar vienu noteikumu - nekļūdīties. Sabiedrība kļūdas nepiedod. Tā prasa jaunietim pareizi izvēlēties dzīves ceļu, apvienot vienā veselumā visu, ko viņš zina par sevi kā sociālu būtni.
Šī vecumposma attīstības sociālajai situācijai ir raksturīgi tas, ka jaunie cilvēki atrodas attīstības posmā tieši pirms patstāvīgās darbības sākuma. Tuvā perspektīva iekļauties pieaugušo dzīvē liek tiem domāt par savu aicinājumu, par profesijas izvēli, par tikumisko pozīciju. Visi jautājumi, kas saistīti ar nākotni, agrās jaunības priekšā izvirzās kā neatliekami, cieši saistīti ar tagadnes rūpēm un priekiem. Virzība uz nākotni, cenšanās no šīm pozīcijām apjēgt tagadni - tas ir tas jaunais, kas rodas vecāko klašu skolēnu dzīvē un kas pirmām kārtām nosaka tiklab viņu prasības pret sevi, savu uzvešanos, dažādiem darbības veidiem, kā arī tās prasības, ko jauniešiem izvirza apkārtējie cilvēki.…