Mēs dzīvojam laikā, kad daudziem alkohols ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Alkohols ir atkarību izraisoša viela, taču tā lietošana jau gandrīz visā Eiropā ieguvusi tik plašu sociālu akceptu un nozīmīgu vietu sabiedrības norisēs, ka tā drīzāk uzskatāma par normu, jo alkohola lietošana tiek uztverta tikpat vienkārši kā ēšana, gulēšana un tamlīdzīgas nodarbes. Latvijā alus kauss kļuvis par tautas vienotāju ne tikai Līgo vakarā, bet arī hokeja čempionāta laikā. Jaunā gada svinības daļai cilvēku visdrīzāk asociējas nevis ar eglīti, bet gan ar šampanieti, bet smalka vakariņu maltīte nav iedomājama bez vīna. Šādas situācijas sabiedrībā rada ne mazums sociāla rakstura problēmu.
Pētījumi liecina, ka daudzi alkoholismu uzskata par izlaidību, krietni mazāka daļa apzinās, ka tā ir slimība – tāda pati kā diabēts vai vēzis. To nevar izārstēt, bet var apturēt, taču tikai tad, ja cilvēks pats to vēlas. Alkoholiķis ir cilvēks, kas alkohola lietošanas dēļ atkārtoti nonāk nepatīkamās situācijās, bet turpina dzert. Viņš dzer, lai atbrīvotos no bailēm, vilšanās, arī godkārības dzīts, lai nodotos fantāzijām par greznību un varu. Šis process bieži vien ir iemesls noziegumu izdarīšanai vai aiziešanai no šīs pasaules. Novērot tādu dvēseles kroplīgumu nav patīkami. Alkoholiķim raksturīga ir nospiestība, sevis žēlošana, nespēja būt pazemīgam, godīgam pret sevi un citiem, emocionāla nelīdzsvarotība, pretestība, greizsirdība, neiecietība, mazvērtība, bailes. Lepnība vienmēr spiež attaisnot savu rīcību, apzinātu vai neapzinātu. Ja ģimenē ir alkoholiķis, ikdiena kļūst par murgu, gaidot kārtējo «noraušanos», skandālu vai pat roku palaišanu.…
