1. PĒTĪJUMA TĒMA
Jauniešu dzīves uztvere un humora izjūtas nozīme tajā.
2. PĒTĪJUMA AKTUALITĀTE
Cilvēki diezgan bieži un dažādās situācijās izmanto humoru: iepazīstoties, lai izkļūtu no kādas nepatīkamas situācijas, lai mazinātu spriedzi vai lai iepriecinātu otru cilvēku. Tomēr dažādiem cilvēkiem, kā arī dažādām sociālajām grupām piemīt dažādas humora izjūtas un dzīves uztveres.
3. PĒTĀMĀ PROBLĒMA
Mūsdienās daudzi studenti ir spiesti veltīt laiku ne tikai mācībām, bet arī strādāt un pelnīt sev iztiku, jo valsts nenodrošina visiem studentiem stipendijas. Bieži vien slodze darbā un mācību procesā ir pārāk liela, tādēļ strādājošiem studentiem veidojas negatīva attieksme pret dzīvi.
4. PĒTĪJUMA MĒRĶIS
Noskaidrot atšķirības dzīves uztverē un humora izjūtas nozīmē tajā starp strādājošiem un nestrādājošiem studentiem.
5. PĒTĪJUMA UZDEVUMI
1) Aptaujas metodes izmantošana;
2) Rezultātu apkopošana un analīze.
6. PĒTĪJUMA OBJEKTS
Jaunieši, kuri studē, vecumā no 18 – 23 gadiem.
7. PĒTĪJUMA PRIEKŠMETS
Jauniešu humora izjūta un dzīves uztvere.
Pastāv vairākas personības tipoloģijas. Šādas tipoloģijas izstrādāja vairāki autori: Hipokrāts izdalīja četrus temperamenta tipus pēc šķidrumiem cilvēka ķermenī; I.Pavlovs iedalīja pēc nervu sistēmas procesu stipruma; E.Krečmers un Šeldons pēc ķermeņa uzbūves; Ē.Fromms iedalīja cilvēkus produktīvajos un neproduktīvajos tipos; K.G.Jungs- intravertos un ekstravertos, pastāv vēl daudz dažādu autoru un teoriju.
M.Seligmans ir izveidoja personu iedalīšanu optimistos un pesimistos. Ikdienā šie apzīmējumi tiek bieži lietoti un to nozīme cilvēkiem ir skaidra.
Optimisms (lat.val. optimum- vislabākais)- pozitīvs pasaules redzējums un izskaidrojums, pozitīvu pārmaiņu prognozēšana, retāk uzvedības stils, kas paredz šādu prognozēšanu. Paredz ticību tam, ka pēc būtības cilvēks ir konstruktīvs un viņam (tāpat kā sabiedrībai) nav nepārvaramu pretrunu ar dabu. Veicina arī cilvēka spēku mobilizāciju problēmu pārvarēšanai. …