Jauniešu socializācijas galvenās problēmas

Katra cilvēka personība veidojas dažādu faktoru ietekmē: ģimene, sabiedrība, ikdienas dzīve un darbs. Kopīgas vērtības rada nozīmīgi notikumi pasaulē vai valstī. Ļoti atšķirās cilvēki, kas dzimuši pirms kara (1941. gadā) - viņi pabeidz ēdienu, līdz šķīvis ir tukšs, neizmet salauztās lietas, bet salabo un vienmēr ir rezerves lietainai dienai finanšu un pārtikas veidā. Mūsdienu sabiedrībā cilvēki reti novērtē visu, kas viņiem ir dots. Bieži gadās, ka paaudžu starpā rodas ar vecumu saistīti pārpratumi. Mēs cīnāmies ar saviem bērniem un vecākiem gan nopietnu iemeslu dēļ, gan sīkumu dēļ.
Pastāv vairākas paaudžu X, Y un Z teorijas. X paaudzei (1967 – 1984) ir raksturīga paaugstināta darba spēja. Šīs paaudzes galvenais mērķis ir dot saviem bērniem visu, kas viņiem nebija: labas drēbes, mūsdienīgus sīkrīkus, augstāko izglītību, automašīnu, dzīvokli un visu, kas palīdzēs justies ērti un neatkarīgi. Paaudze Y (1984 – 2000)skaistās par izlutušu paaudzi, viņi ir pieraduši, ka vecāki viņus nodrošina un kur ir jāsteidzas, ja viss ir. Z paaudze (2000-2011) atšķirībā no visām iepriekšējām paaudzēm, viņus neinteresē nauda, dārgas automašīnas vai dzīvokļi. Tā kā pati piederu pie šīs paaudzes, varu veikt dažus secinājumus. Mūsu paaudzei materiāli vai finanšu rādītāji nav svarīgi, vissvarīgākais kritērijs ir garīgā sastāvdaļa. Mums reti kas patiešām interesē, mums patīk dzīvot momentā, nevis domāt par pagātni vai nākotni. Jauniešu ballītes un pasākumi , ceļojumi ļauj mums piedzīvot jaunas sajūtas dzīvē.
Nobeigumā varu pateikt, ka paaudzes problēmas bija, ir un būs nākotnē. Šo problēmu risināšanu, manuprāt, var atvieglot, veidojot sarežģītu sociāli psiholoģisku paaudžu koncepciju, kuras ietvaros paaudze tiks uzskatīta par samērā autonomu cilvēku sociālo kopienu, kuru vieno kopīga kultūrvēsturiska lokalizācija un attiecīgi kopēja pieredze. Ar tiem jāptot tikt galā ir jāciena visi vecumi, jāatrod pieeja viens otram.
…