Iespējams daudzi jauniešu leksiku mēdz uzskatīt destruktīvu kultūras parādību vai vulgāru izlaidību, tomēr jauniešu īpatnējais komunikācijas veids noteiktos apstākļos ir pilntiesīga saziņas forma ar saviem cēloņiem, mērķiem un arī iekšējās attīstības likumsakarībām, kas arī ir psiholoģiski pamatotas un lingvistiski analizētas.
Nav noslēpums, ka viens no galvenajiem jauniešu valodas veidošanās un lietošanas iemesliem ir tieksme pēc atšķirības, protesta un savas individualitātes pierādīšanas. Bailes palikt nesaprastam, netikt atzītam par savējo rada tieksmi pakļauties sociālās grupas saziņas nosacījumiem. Valoda ir viena no cilvēku pašizpausmes formām. It īpaši jauniešiem ir raksturīga vēlēšanās būt neatkārtojamiem, individuāliem – ne tikai apģērbā, manierēs, bet arī domās un valodā. Pusaudžiem ir raksturīga tendence pārsteigt, pat šokēt apkārtējos ar izteikti neliterāru runu, uzskatot to par sava veida individualitātes izpausmi.