Mūsu pasaulē zināšanu apjoms pieaug lavīnveidīgi. Ik dienu rodas jaunais, kas tiek nosaukts vārdos, vārdi top par ziņām, kas ar preses palīdzību kļūst par mūsu pasaules daļu. Gandrīz katrā izdevumā var sastapties ar nedzirdētiem vārdiem. Svešiem vārdiem. Sastopamies ar svešu pasauli. Paši rakstītāji lielākoties nav apgrūtinājuši sevi ar pūliņiem šos vārdus paskaidrot, šo pasauli padarīt tuvāku; iespējams, viņi reizēm mūs ir pārvērtējuši, sak, ja es to zinu, tad jau citiem tas ir zināms. Prese nav viendienīte. Tieši presei ir būtiska nozīme mūsu valodas krājuma palielināšanai, respektīvi, mūsu pasaules un pieredzes plašināšanā.
Katrā dzīvā valodā ienāk agrāk nelietoti vārdi, kas apliecina valodas dzīvotspēju, kas ir nepieciešami jaunu jēdzienu nosaukšanai. Tie ir jaunvārdi, kas valodā iesakņojušies samērā nesenā pagātnē. Neoloģisms [ gr. neos ‘jauns’ + logos ‘vārds’] tulkojumā nozīmē jaunvārds, jauns izteiciens.
Jaunvārdu darina gan no dzimtās valodas vārdiem, gan no citu valodu cilmes vārdiem. Bieži vien šie vārdi ir sarunvalodas vārdi, aizguvumi, profesionālismi vai žargosnismi.
“Pareizā” valoda ir pārpludināta ar vārdiem, kas nav saistīti ar reālās dzīves kopsakarībām. Tos var lietot jebkurā kontekstā, jo tie nav saistīti ar lietām un pasauli, tiem nav sakņu. Piemēram, vārds “progress”. Šiem vārdiem - parasti cenšas piekabināt zinātnisku auru. Piemēram “sazināšanās” tiek aizstāts ar “komunikācija”, “blokāde” – ar “embargo”, “bombardēšana” – ar “miera uzturēšanas operācija”, “algots slepkava” – ar “killers”, “liela zādzība” – ar “korupcija”, “biržas spekulants” ar “brokers” vai “māklers” u.tml. …