Jaunvārdu darināšanas tendences un nepieciešamība

Secinājumi
1. Darba mērķis ir sasniegts. Ir izpētītas biežāk lietoto jaunvārdu un terminu veidošanas īpatnības un to izmantojums sabiedrībā.
2. Darbā izvirzītie uzdevumi ir izpildīti. Ir gūts ieskats par jaunvārdu un terminu darināšanas tendencēm, izveidota oficiālo jaunvārdu un sabiedrības lietoto ekvivalentu kartotēka, kā arī pētīta jaunvārdu un terminu lietošana sabiedrībā.
3. Lai termini un jaunvārdi būtu pēc iespējas veiksmīgāki, tiem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Tas tiek panākts, veidojot jaunus vārdus ar dažādiem vārddarināšanas paņēmieniem.
4. Oficiālos terminus terminologi veido kā jaunus vārdus latviešu valodā vai kā atvasinājumus valodā jau esošiem vārdiem, izmantojot dažādus vārddarināšanas paņēmienus, piemēram, sintaktisko paņēmienu, fleksāciju u.c. Tāpat tiek veidoti arī termini, kas veidoti no diviem un trim vārdiem, nereti iegūstot garus un neveiklus terminus, kurus ir grūti lietot.
5. Sabiedrība veido neoficiālās terminu un jaunvārdu versijas, pārņemot vārdus no oriģinālvalodas un izmantojot fleksācijas paņēmienu.
6. Latviešu valodā ir daudz jaunvārdu un terminu, kuriem ir sabiedrības darināti, valodas normām neatbilstoši, neliterāri ekvivalenti, kurus sabiedrība izmanto ļoti daudz, reizēm biežāk nekā oficiālos terminus un jaunvārdus.
7. Respondenti zina, kādi ir oficiāli termini un jaunvārdi, un saprot, ka tie būtu jāizmanto ikdienas saziņā, taču dažādu iemeslu dēļ ikdienas saziņā izvēlas un lieto jaunvārdu un terminu neoficiālās (neliterārās) versijas.
8. Lielākajai daļai respondentu tikai reizēm rūp valodas lietojums. Šāds rādītājs saistāms ar to, ka bērniem skolās un bērnudārzos netiek pienācīgi radīta dabiska interese par latviešu valodu, tās tīrību un par tajā notiekošajiem procesiem.
…