Pie loģiskām operācijām ar jēdzieniem pieder vispārināšana, ierobežošana, definēšana un iedalīšana.
Zinātniskaja praktiskaja darbībā bieži rodas nepieciešamība atklāt to jēdzienu saturu, ar kuriem jaoperē. Jēdziena apjomu atklaj ar iedalīšanas loģisko darbību, savukārt jēdziena saturu – ar defināšanu.
Definēšana ir loģiska darbība, kas atklāj jēdziena galveno saturu. Jēdziena saturs ir priekšmeta būtisko pazīmju kopums, tāpēc atklāt kāda jēdziena saturu nozīme norādīt visas tā būtiskās pazīmes. Bet, tā kā nosaukt visas būtiskas pazīmes ir samērā grūti ( būtiskās pazīmes ir ne vienmēr viegli atšķiramas no nebūtiskajām u.tml.), loģikā apskata operāciju, kas vienkāršo šo uzdevumu.
Latīņu vārda „definitio” sakne „finis” burtiskā tulkojumā nozīmē „gals”, ”robeža”. Tātad definīcija ir jēdziena precīzas robežas noteikšana. Definēt kādu priekšmetu vai parādību nozīme norādīt robežas, kas atdala to no citiem līdzīgiem priekšmetiem vai parādībām.
No teiktā izriet, ka definēšana cieši saistīta ar jēdziena apjoma iedalīšanu. No vienas puses, pareiza definīcija nav iespējama bez precīzas kvalifikācijas, no otras puses, neviena klasifikācija nav iespējama bez zināšanām par attiecīgo priekšmetu galveno saturu.
Piemēram, „Ekonomika - tā ir sociāla zinātne, kas pēta to, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā..” Definējot ekonomikas zinātni, mēs atšķiram to no pārējām zinātnēm. Var minēt vēl vienu piemēru - „Mācību grāmata ir grāmata, kura ir palīgs kāda mācību priekšmeta apguvē.” Ta mācību grāmata tiek atdalīta no pārējām grāmātām.
Definīcija koncentrētā veidā izsaka mūsu zināšanas par priekšmetiem. Sokrats šajā sakarībā iteicās kategoriski: zināt – tas nozīmē prast dot definīciju. Piemēram, ja kāds nespēj definēt jēdzienu „darba tirgus”, viņam nav arī zināšanu par šo parādību.
Definīcijas struktūru veido divi tās pamatelementi: definējamā objekta jēdziens („definiendum”, saīsināti Dfd) un pazīmju kopums, kas atklaj definējamā objekta jēdziena galveno saturu („definiens”, saīsināti Dfn). Tātad jebkurā definīcijā izšķir definējamo jēdzienu un definētāju jēdzienu. Piemēram, definīcijā „ Internets ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma” definējamais jēdziens ir „Internets”, definētājs – „publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma”.
…
