Ievads
Pilsēta vienmēr mainās līdzi laikam, jo nemitīgi pārmaiņu procesā ir sociālā un ekonomiskā attīstība. Jelgavas pilsētas apbūvi jau no seniem laikiem papildinājis krietns skaits baznīcu. Tās laika gaitā zudušas, mainījušās un celtas no jauna.
Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Jelgavas baznīcu arhitektūra”. Izvēlējos tieši šo tēmu tādēļ, ka vēlākā nākotnē vēlos kļūt par arhitektu, un šī zinātniski pētnieciskā darba izstrāde un tēmas pētīšana man palīdzēs gūt priekšstatu par arhitektūru kopumā. Tāpēc radās doma savākt informāciju, izpētīt un uzzināt šo vēsturisko namu idejas autorus, kā arī salīdzināt dievnamu arhitektūru to rašanās laikā ar mūsdienām.
Mana darba mērķis ir:
Izpētīt Jelgavas četru populārāko un pazīstamāko baznīcu vēsturi, kā arī to neatkārtojamo arhitektūru.
Lai īstenotu izvirzīto mērķi, man bija jāveic sekojoši uzdevumi:
1. izpētīt galveno Jelgavas baznīcu arhitektūras vēsturi;
2. uzzināt kādi pasākumi tiek veikti, lai rekonstruētu Jelgavas baznīcas;
3. anketēt un apkopot anketēšanas rezultātus par baznīcu arhitektūru;
4. secināt vai baznīcu arhitektūrai ir liela nozīme mūsdienās.
Darba 1. daļa apskatīta īsa Jelgavas vēsture – pilsētas izveide, attīstība un pārmaiņas
2. daļā apskatīta četru pazīstamāko Jelgavas baznīcu vēsture laiku gaitā.
Darba 3. daļā tiek aprakstīta šo baznīcu arhitektūra un to nozīmīgie mākslas darbi, taču pēdējās nodaļās ir izanalizēti anketu rezultāti un apkopotas to atbildes.
Mana zinātniski pētnieciskā darba hipotēze ir:
Katra no Jelgavas baznīcām ir arhitektūras piemineklis, un ir jāveic dažādi pasākumi, lai šie dievnami tiktu restaurēti neizmainot to vēsturisko izskatu.
Ieskats Jelgavas vēsturē
(Mītava)
Jelgava senatnē bijusi viens no svarīgākajiem kultūras un saimnieciskās darbības centriem. Mūsdienās Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā, taču kultūrvēsturiski pilsētai vēl jāapzinās sevi, jo tas kāda Jelgava bija pagātnē, šodien ir tikai atblāzma.
Jelgavas vēsture aizsākās 13.gs., kad vācu krustneši zemgaļu cilšu pakļaušanai uz salas starp Lielupi un Driksu uzceļ savu atbalsta punktu. Rakstītajos avotos vācu bruņinieku pils vārds pirmo reizi minēts 1265.gadā. Valodnieki uzskata, ka pilsētas vissenākais nosaukums Mitau cēlies no vārda – mīt, mainīt. Savukārt lībieši vietai, kur izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne, devuši nosaukumu- Jelgab, kas nozīmē, ka tā ir pilsēta zemā, slapjā vietā. No 1561. līdz 1795.gadam Jelgavas novads ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1596. gadā Jelgavu pasludināja par hercoga rezidenci, bet 1616.gadā par hercogistes galvaspilsētu. Līdz ar to pilsēta sāka strauji attīstīties, sevišķu uzplaukumu piedzīvojot hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Hercogs Jēkabs uzsāka pils un pilsētas nocietināšanu ar vaļņiem, ierīkoja ūdensvadu- Jēkaba kanālu.
…
