Johanns Heinrihs Pestalocijs (1746-1827) dzimis Šveicē tai laikā, kad tur attīstījās kapitāliskās attiecības, kas dziļi ietekmēja tautas masu stāvokli, jo tautu spieda divkāršs jūgs- feodāļu un buržuāzijas jūgs. Pestalocijs dzimis Cīrihē ārsta ģimenē. Viņa tēvs agri nomira, un zēnu audzināja māte un uzticīga kalpone- vienkārša zemniece. Skolas brīvlaikā dzīvodams laukos pie vectēva, Pestalocijs labi iepazinās ar zemnieku grūto stāvokli un no mazotnes dziļi juta līdzi savai tautai. Pestalocijs vispirms mācījās pamatskolā, bet pēc tam latīņu vidusskolā. Pēc skolas beigšanas viņš iestājās humanitārā augstskolā- kolēģijā, kur mācījās filoloģijas un filozofijas nodaļās. Šveices dzīves apstākļu un franču apgaismotāju ietekmē kolēģijas labāko profesoru ietekmē un studentu vidū attīstījās progresīvas, demokrātiskas idejas. Pestalocijs labi pazina franču apgaismotāju darbus un septiņpadsmit gadu vecumā izlasīja Ruso „Emīlu”. Šī grāmata, kā arī „Sabiedriskais līgums” atstāja uz jaunekli lielu iespaidu un nostiprināja viņā apņemšanos pašaizliedzīgi kalpot tautai. Cīrihes progresīvā jaunatne nodibināja pulciņu „Helvētijas (t. i., Šveices) biedrība ādmiņu mājā” (pulciņa sanāksmes notika ādmiņu cunftes mājā). Pulciņa dalībnieki, kas saucās par patriotiem, apsprieda morāles, audzināšanas un politikas problēmas, atmaskoja amatpersonas, kuras rīkojās nelikumīgi un aplaupīja zemniekus. 1767. gadā pilsētas varas iestādes pulciņu slēdza un jauno Pestalociju līdz ar citiem pulciņa dalībniekiem arestēja. Kolēģiju nebeidzis, viņš nolēma sākt īstenot savu sapni par tautas dzīves apstākļu uzlabošanu. 1768. gadā viņš sāka savu sociālo eksperimentu. …
