Joda deficīts – sabiedrības veselības problēma
Viens no bērnu garīgās attīstības traucējumu iemesliem visā pasaulē ir joda deficīts. Līdz ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) stratēģijas ieviešanu joda deficīta mazināšanai – universālas jodētās sāls pielietošanu – situācija ir sākusi uzlaboties. Lai gan vēl 54 valstīs pastāv joda deficīta problēma un vēl ir nepieciešamas pastiprinātas jodētās sāls ieviešanas programmas.
Joda deficīts ir saistīts ar novēršamiem smadzeņu darbības traucējumiem. Joda deficīts samazina bērnu izdzīvošanas iespējas – traucē augšanu un attīstību, bet grūtniecēm var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības un dažādas grūtniecības komplikācijas.
Bērni, kuriem ir ar joda deficītu saistīti veselības traucējumi (JDVT), aug apātiski un garīgi atpalikuši, nespēj izdarīt pilnvērtīgas kustības, pat nespēj runāt vai dzirdēt.
Pasaulē 2,2 biljoni cilvēku dzīvo teritorijās, kurās ir konstatēts joda deficīts, t.i., 38% no visas pasaules populācijas.
Agrāk joda deficītu saistīja tikai ar kāksli (palielinātu vairogdziedzeri) - nepievilcīgu, bet zināmā mērā labvēlīgu kosmētisku defektu. Tagad ir zināms, ka joda deficīta iedarbība uz cilvēka smadzenēm tā attīstības stadijā ir daudz bīstamāka, jo apdraud daudzu valstu sociālo un ekonomisko attīstību. Jāņem vērā, ka joda deficīta redzamie defekti (kretinisms) ir vērojami tikai 1-10% gadījumos, 5-30% - ir vērojami smadzeņu bojājumi, bet 30-70% - novēro samazinātu enerģiju hipotireoidisma dēļ. Uzskata, ka 90% gadījumu iedarbības sekas ir apslēptas.
Jods - ķīmiskais elements ir sastopams jodīdu, jodātu un elementārā joda veidā. Jods konstantā daudzumā ir jūras ūdenī, bet uz zemes un saldūdeņos tā daudzums un izplatība ir diezgan nevienmērīga. Joda deficīts ir vērojams augstkalnēs – Himalajos, Andos, Alpos, tāpat arī vietās, kur bieži novēro plūdus, arī Centrālāfrikā, Centrālāzijā un vairākās vietās Eiropā.
Jods ir būtiska varogdziedzera hormona ķīmiskās struktūras sastāvdaļa. Vairogdziedzeris – tauriņveida dziedzeris kakla priekšpusē izstrādā divus hormonus – tiroksīnu un trijodtironīnu. Hormoni ar asinīm tiek nogādāti mērķa orgānos – aknās, nierēs, muskuļos, sirdī un smadzenēs (cilvēka attīstības stadijā), un to klātbūtne ir būtiski nepieciešama dzīvības procesiem, jo tie ietekmē daudzas ķīmiskās reakcijas, iesaistoties proteīnu ražošanā. Tāpēc organismā ir nepieciešams noteikts vairogdziedzera hormonu līmenis.
…
