Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns (1865. – 1929.), ir viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem un dramaturgiem, tulkotājs, teātra darbinieks, žurnālists un politiķis (plašāku biogrāfiju skat. Pielikumā Nr. 1). Rainis pazīstams ne vien kā Latvijas kultūras, mākslas un literatūras metrs, bet arī kā ietekmīga politiska un sociāla persona. Arī viņa literārajos darbos meklējamas dažādas norādes uz autora politiskajiem un humānajiem uzskatiem.
Šajā pētnieciskajā darbā tiks analizēta Raiņa luga „Pūt, vējiņi!” (1913), mēģinot izprast tās aktualitāti mūsdienās, atklāt „modernā cilvēka” skatījumu uz šo Raiņa darbu, pamatnostādnēm, tajā ietvertajām idejām.
Pētnieciskā darba pirmajā daļā atrodama informācija par lugas „Pūt, vējiņi!” tapšanas procesu, darbā paustajām dzejnieka idejām.
Darba otrajā daļā lasītājs tiek iepazīstināts ar dažādām lugas „Pūt, vējiņi!” interpretācijām latviešu teātrī un kino. Darbā tiks aprakstītas tikai tās izrādes, kuras sniegušas jaunu skatījumu uz Raiņa idejām, bet netiks atspoguļotas amatierteātru izrādes, lugas iestudējumi, kas nav tapuši Latvijā, kā arī darbi, kuri nav guvuši skatītāju atsaucību vai nav piedāvājuši būtiski jaunu skatījumu uz Raiņa lugas problemātiku. Visu lugas „Pūt, vējiņi!” iestudējumu sarakstu Latvijas profesionālajos teātros skatīt Pielikumā Nr. 2.).
Pētnieciskā darba ietvaros veikta arī socioloģiskā aptauja par Raini un lugu „Pūt, vējiņi!”. Aptaujas analīze atrodama darba trešajā daļā. Analīzē izmatota iepriekšējās divās nodaļās lasāmā informācija, tajā iegūtās zināšanas salīdzinot ar respondentu skatījumu un attieksmi pret konkrētajiem jautājumiem. Aptaujas mērķis ir salīdzināt Raiņa un mūsdienu rīdzinieka skatījumu uz lugas „Pūt, vējiņi!” pamatnostādnēm, uzzināt, kāda šodien ir attieksme pret Raini un viņa darbu.
Pētnieciskajā darbā izmantotas gan paša Raiņa piezīmes par lugā „Pūt, vējiņi!” ietvertajām idejām, gan dažādu teātra zinātnieku un kritiķu izrāžu atstāsti un vērtējumi.
Lugu „Pūt vējiņi!” (sākotnējais nosaukums – „Laivenieks”) Rainis sarakstījis Kastaņjolā laika posmā no 1913. gada 2. marta līdz 27. augustam, un 8. septembrī, kad tā tikusi nosūtīta pasūtītājam. Lai arī darbs pie lugas sākts tikai 1913. gadā, zināms, ka Rainis to iecerējis jau daudz agrāk – par to liecina autora piezīmes. Laikā, kad Rainis saņēma šo piedāvājumu, viņš strādāja pie dzejoļu krājuma „Gals un sākums” turklāt bija sācis rakstīt savu, varētu sacīt, personiskāko un sāpīgāko lugu „Jāzeps un viņa brāļi”.
Darbs ritējis strauji jau no pirmajām dienām – sākotnēji Rainis strādājis gan ar tautasdziesmām, gan kopējo sižeta risināšanu katrā cēlienā, vēlāk katra cēliena plāns izstrādāts sīkāk un detalizētāk, izdarītas arī vairākas ar lugas valodas stilu saistītas atzīmes, meklēti literāri darbi, kuros smelties ierosmi rakstīšanai, arī domāts par tēlu simbolisko, metaforisko nozīmi, to attiecībām, rakstura pilnību.…
