J.Sudrabkalna dzejoļu krājuma "Klodijai" analīze

Dzejnieks Jānis Sudrabkalns (īstajā vārdā Arvīds Peine, kopš 1925. gada Arvīds Sudrabkalns) dzimis 1894. gadā Inčukalnā. Pēc draudzes skolas beigšanas J. Sudrabkalns pāris gadus mācījies P. Šmithena un L. Bērziņa privātģimnāzijā Dubultos (1909–1911), tā arī visa skolas izglītība. Pašmācības ceļā J. Sudrabkalns izveidojies par dziļas inteliģences un plašas kultūras dzejnieku, vienu no erudītākajiem latviešu rakstniekiem. Pirmais dzejolis ar Teodora Pērles vārdu publicēts jau 1909. gadā.
1915. gadā J. Sudrabkalnu mobilizē armijā, kur viņš ir gan feldšeris, gan kādu laiku strādā laikrakstā „Brīvais Strēlnieks”. 1918. gadā demobilizēts un līdz pat Otrajam pasaules karam darbojies dažādu laikrakstu redakcijās galvenokārt kā kritiķis un tulkotājs. Kopš 1925. gada par galveno uzskatīja literāro darbību. 20. – 30. gados publicējis daudz rakstu par latviešu, vācu, angļu, franču, krievu, itāļu literatūru, teātri un mūziku, kā arī tulkojis lugas, prozu, atdzejojis Š. Bodlēra, V. Brjusova, J. V. Gētes, S. Jeseņina, E. Verhārena, F. Verfeļa u.c. autoru darbus.
1941. gada jūnijā evakuējies uz PSRS, kur pamatā dzīvojis Maskavā. 1944. gada rudenī J. Sudrabkalns atgriezās Latvijā. Pēckara gados veicis daudzus sabiedriskus pienākumus. Par J. Sudrabkalna daiļrades galveno jomu kļuva publicistika: „Karogi sasaucas” (1950), „Cīņa, darbs un slava” (1963). Padomju laikā J. Sudrabkalns atdzejojis B. Brehta, P. Brovkas, A. Puškina, K. Simonova u.c. autoru darbus.
1947. gadā piešķirts Latvijas PSR Tautas dzejnieka nosaukums.
J. Sudrabkalnis miris 1975. gadā, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.
Dzejnieka J. Sudrabkalna piemiņas istaba atvērta privātā mājā „Sprundas” Salacgrīvas lauku teritorijā.…