Jūgendstils ir mākslas virziens, kas radās un piedzīvoja savu uzplaukumu 19.gs. beigās - 20.gs. sākumā. 20.gadsimta gaitā tas izbaudījis dažādu attieksmi - sākotnējo sajūsmu un aizrautību drīz vien nomainīja ignorance un pilnīga noliegšana. Vairāk kā pusgadsimtu to pēla un dēvēja par pagrimumu un bezgaumību, līdz 20.gadsimta 70.gados nāca jaunatklāsme, kam sekoja cieņa un apbrīna. Varētu teikt, ka tā bija sava veida renesanse, jūgendstilam ieņemot stabilu vietu mākslas vēsturē līdzās tradicionālajiem stiliem – gotikai, barokam un klasicismam.
Jūgendstils bija daudzveidīgs, jo tā māksliniecisko principu radīšanai nebija vienas noteiktas receptes. Tas bija mākslas stils, kas iemiesojās faktiski visās vizuālajās mākslās – grafikā, glezniecībā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā. Jūgendstila formu valoda atrodama gan tā laika ēku fasādēs, iekštelpu apdarē, būvgaldniecības izstrādājumos, apkalumos, vitrāžās un metālkalumos. Šis stils parādās arī mēbelēs, traukos, galda piederumos, gaismekļos, apģērbos, plakātos, reklāmās, etiķetēs, grāmatu noformējumos utt.
Šodien visvairāk jūgendstilu pazīst pēc īpatnējiem ornamentiem – liekti saspriegtu līniju pinumiem, apļu, kvadrātu un citu ģeometrisku figūru kārtojumiem, augu motīvu savijumiem, smejošām vai arī drūmām sejām ar gariem, plīvojošiem matiem, gulbjiem, pāviem un daudz kā cita, ko radīja neizsmeļamā mākslinieku izdoma un radošā varēšana. Oriģinalitāte tika meklēta gan eksotisku svešzemju motīvu, gan pašmāju augu un dzīvnieku valsts, gan arī vietējās etnogrāfijas ornamentu stilizācijā.
Ornamentālie ciļņi, skulpturālie rotājumi, dažādu materiālu un krāsu salikumi, gleznojumi un viss pārējais, ko jūgendstilā izmantoja, spēja sniegt skaistumu visā apkārtējā vidē.
Droši var teikt, ka arhitektūrā jūgendstils izpaudās visspēcīgāk. Taču jūgendstils nebija vienīgi līniju un ornamentu māksla. Ir arī celtnes pavisam bez ornamenta. Būtībā tas bija strukturāls stils, kas lielu uzmanību pievērsa lietderības un izteiksmes līdzekļu mērķtiecībai, var pat teikt lietišķā pārvēršana skaistajā. Līdz ar jūgendu radās brīvi un funkcionāli pamatoti celtņu plānojumi. Būvniecībā tika ieviesti un vienlaicīgi pielietoti jauni būvmateriāli – metāls, stikls, dzelzsbetons.…