Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Mihails Eizenšteins

Jūgendstils Eiropā parādās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Stils ievieš brīvu un funkcionāli pamatotu celtņu plānojumu. Tiek ieviesti un izmantoti jauni būvmateriāli. Vienlaicīgi tiek izmantoti gan metāls, gan stikls, gan dzelzsbetons.
Šī stila nosaukumu ir daudz, un gandrīz vai katrā valodā ir kāda atšķirība nosaukumā.
angļu valodā - Art Nouveau
Spāņu valodā – Modernissimo
Itāļu valodā – Liberti
Krievu valodā – стиль модерн
Austrijā tika lietots arī jēdziens secesiona stils, un lietuvieši, poļi un čehi jūgendstila apzīmēšanai joprojām lieto tieši šo vārdu.
Latviskais nosaukums jūgendstils aizgūts no vācu valodas. Vāciskais nosaukums cēlies no žurnāla Der Jugend, kuru sāka izdot 19. gadsimta astoņdesmitajos gados Minhenē. Žurnāls tolaik ļoti propagandēja jaunās vēsmas lietišķi dekoratīvajā mākslā, it īpaši lietišķajā grafikā, plakātu mākslā. Bija radies jauns gars ar atšķirīgu tēlu interpretējumu, zināmu melanholiju, tēlainību, uzsverot jaunas ornamentālās izjūtas, kaut kas tāds, kas attēloja laikmeta saspringto garu.
Rīgā vispirms parādās jūgendstila dekoratīvās izpausmes.
Savu nozīmīgāko izpausmi tas gūst arhitektūrā 20.gs sākumā. Rīgā jūgendstila uzplaukums nebija ilgs, bet atstāja ļoti spilgtus arhitektūras paraugus.…