Jūgendstils Rīgas arhitektūrā

Šis stils, kas 19.g.s. beigās un 20. gs. sākumā aptvēra gan arhitektūru, gan citas mākslas jomas, Rīgā dominēja neilgu laiku, bet atstāja ārkārtīgi spilgtus arhitektūras paraugus. Tas sakrita ar periodu, kad Rīgā strauji attīstījās daudzstāvu dzīvojamo ēku celtniecība, un organiski ieņēma vietu Rīgas arhitektūrā. Rīga ir viena no retajām Eiropas pilsētām, kur ir saglabājies ļoti bagāts jūgendstila arhitektūras, mākslas un dizaina objektu klāsts. Ne velti tiek uzskatīts, ka Rīga ir Eiropas mēroga jūgendstila metropole.
Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu, kas prasīja sekot konkrētiem vēsturiskiem stiliem. Savukārt jūgendstilā tiek uzsvērta pilnīga radoša brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija ar tieksmi visus utilitāros būves elementus radīt kā māksliniecisku vērtību. Jūgendstilam raksturīgās iezīmes – vijīgas līnijas, ģeometriski ornamenti – Rīgā sadalījās divos izteiktākos novirzienos – dekoratīvajā un nacionāli romantiskajā jūgendstilā. Nacionālā romantisma pārstāvji, latviešu arhitekti E. Laube, K. Pēkšēns, A. Vanags, radīja īpatnējus nacionālās arhitektūras paraugus (Tērbatas 15/17, Brīvības 47; 58; 62). Dekoratīvā jūgendstila raksturīgākais piemērs ir M. Eizenšteina celtie nami Alberta ielā.
Jūgendstila nosaukums cēlies no vāciskā “Jugendstil”, kas sākotnēji apzīmēja mākslu, līdzīgu Minhenes žurnāla “Jugend” (jaunība) grafiskajam iekārtojumam. Pasaulē pašlaik biežāk tiek lietots franču cilmes nosaukums “Art Nouveau” (jaunā māksla).…