Jūlijs Madernieks

Secinājumi
1. Tātad mūsu sabiedrībai ir jauns uzdevums, proti, sagatavot nevis vienkārši erudītu cilvēku, bet gan radošu personību. Vispirms jau nepieciešama to radoša izpratne un māka izmantot ikdienas dzīvē, par ko atbildība jāuzņemas arī skolotājiem.
2. Mākslinieka radošajam darbam un kritikā izteiktajām estētiskajām atziņām ir nenoliedzama vērtība latviešu mākslas un kultūras izaugsmes procesā. Arī iegūtās atziņas izzinot Jūlija Madernieka darbību mēs varam mācīties un pilnveidot savu pedagoģisko darbību.
3. Secinām, ka visur ielaužas izklaides un patērēšanas kults. Ja arī notiek mākslas darbu apgūšana, tad ļoti fragmentāri. Tāpēc uzskatām lielo nozīmi skolās attīstīt- rādīt, stāstīt, par latviešu mākslu, māksliniekiem, lai bērni kļūtu izglītotāki. Lepotos ar latviešu izcilajiem māksliniekiem.
4. Tieši māksla bija un ir palikusi par brīnumainu un jutīgu instrumentu, kas attīsta skaistuma izjūtu, piesaista labajam un cilvēciskajam. Līdz ar to var secināt, ka mākslas pedagoga galvenais uzdevums skolās ir veidot gara brīvības atmosfēru un spontānu radīšanas prieku.
5. Secinām, ka vienu no atbilstošākajiem veidiem kā pilnveidot radošās spējas ir skolās piedāvāto interešu izglītības nodarbību apmeklēšana un aktīva līdzdalība, kuru laikā skolēniem iespēja izpausties brīvāk, saņemt atzinību, kā arī tikt novērtētam. Arī Jūlijs Madernieks daudz laika veltīja ārpusstundu aktivizēšanai.
…