Latvijā jau no sirmas senatnes ir izkopta ēku jumta segumu izvēle. To nosaka Baltijas reģiona mainīgie klimatiskie apstākļi – no svelmaina karstuma līdz Sibīrijas aukstumam, no ilgstošiem sausuma periodiem līdz nepārtrauktām lietavām. Turklāt jāņem vērā arī piesārņotās atmosfēras nokrišņu agresīvā ķīmiskā daba, tāpēc izturīgam jumta seguma materiālam vienlaikus jābūt arī ūdensnecaurlaidīgam, mitruma izturīgam, izturīgam pret saules radiācijas un sala iedarbību, mehāniski izturīgam, ķīmiski neitrālam un tā tālāk… Vēl arī derētu padomāt par skaistumu un izmaksām.[4]
Jumta nesošā konstrukcija uzņem jumta pašsvaru, sniega, horizontālā vēja spiediena un ekspluatācijas (remonta un sniega tīrīšanas laikā) slodzes un pārnes uz ēkas nesošām sienām, kolonnām vai stabiem. Visām jumta konstrukcijām jābūt ar pietiekamu nestspēju, noturību, industriāli izgatavotajām, ekonomiskām, ilggadīgām, ērti un ātri montējamām un ar vienkāršiem savienojumu mezgliem. Jumtu segumiem jābūt ūdens necaurlaidīgiem, mitruma izturīgiem, ar mazu siltuma caurlaidību, izturīgiem pret atmosfēras nokrišņu agresīvo ķīmisko vielu iedarbību, saules radiācijas un sala iedarbību, kā arī ekspluatācijas laikā tie nedrīkst mainīt savu formu, deformēties un plaisāt. Jumtu nesošām konstrukcijām un jumtu segumiem jābūt viegliem, ilggadīgiem, ugunsdrošiem un ar minimāliem ekspluatācijas izdevumiem atbilstoši ēku klasēm. Jumtu formai jābūt vienkāršai, kas atbilst ēku konfigurācijai, ekspluatācijai un jānodrošina lietus ūdens pareiza novadīšana. Jumta slīpums ir atkarīgs no jumtu seguma materiāla.[6]…
