Jurjānu Andrejs- viens no latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējiem, dzimis Vidzemē, zemnieku ģimenē. 1875. Gadā Jurjāns iestājās Pēterburgas konservatorijā, krievu klasiskās mūzikas ietekmē drīz uzsāka aktīvu komponista un folklorista darbu. 1880.gadā Jurjāns beidza L. Homiliusa ērģeļu, 1881.gadā- N. Rimska- Korsakova kompozīcijas un 1882, gadā Fr.Homiluisa mežraga klasi. Pēc konservatorijas beigšanas līdz 1916 .gadam A.Jurjāns vadīja Charkovas mūzikas skolā teorijas, mežraga un kora dziedāšanas klases.
Kaut arī A.Jurjāns strādāja tālu no dzimtenes, no savas tautas viņš nebija atrauts. Jurjāns bija viens no aktīvākajiem trešo (1888), ceturto (1895) un piekto (1910) Dziesmusvētku organizatoriem un mākslinieciskajiem vadītājiem.
Andrejs Jurjāns daudz darbojās kā atskaņotājs, mākslinieks, ērģelnieks, mažradznieks un diriģents, nozīmīga bija viņa organizētā brāļu Jurjānu mežraga kvarteta darbība, jau studiju gados A. Jurjāns interesējās par latviešu tautasdziesmu. 1880. Gados Jurjāns noorganizēja plašu folkloras vācēju tīklu. Un savākto materiālu pamatā Jurjāns publicēja pirmos zinātniskos pētījumus par latviešu tautasdziesmu melodijām.
Optimisms ir viena no svarīgākajām A.Jurjāna mākslas īpašībām. Viņa kompozīciju vienkāršā, sirsnīgā melodija, nesamākslotā hamonija cieši saaugusi ar latviešu tautas mūziku.
