1.5 Azbesta šīferi
Mēs visi esam redzējuši jumta segumu ko dēvē par šīferi . Tas ir pelēks materiāls , kas bieži tika lietots padomju laikos , būvējot šķūņus un citas saimniecības ēkas. Bet vai visi zina ka azbesta šīferis ir ļoti bīstams cilvēka dzīvībai ? Azbesta šīferim lūztot izdalās azbesta putekļi , kas ir ļoti viegli , un ar vēja palīdzību , var tikt aizpūsti diezgan tālu no sākuma atrašanās vietas. Bet ne tikai šīferim lūztot izdalās azbests, nolietotam šīferim ( ap 50 gadiem) , tas sāk lobīties nost , un ar vēja palīdzību aizpūsts prom.
Mikroskopiskās azbesta daļiņas nokļūst plaušās un tur iestrēgst līdzīgi kā ādā ar roku satverta kaktusa adatiņas. Cilvēks tās nevar izklepot, nedz kā citādi izvadīt laukā. Azbesta šķiedru «adatiņām» uzkrājoties, plaušās sākas iekaisums. No turienes tās var iespiesties arī asinsvados un pa asinsrites sistēmu izplatīties uz citām vietām organismā. Jāzina, ka tā ir neārstējama slimība.
Šīs šķiedras ir tik vieglas, ka, saceļot telpā azbesta putekļus, tie gaisā vēl turēsies rīt un parīt – 72 stundas... Un tāpēc ir bīstami ne tikai tiem, kas nodarbojas ar demontāžas darbiem, bet arī visiem citiem, piemēram, telpu uzkopējiem, kas šajā laikā var ierasties. Pagaidām nav noskaidrots, cik daudz šīs vielas putekļu vajag saelpoties, lai saslimtu. Taču ir pierādīts, ka saslimstības risks palielinās no 10 līdz 30 reizēm, ja cilvēks ir smēķētājs. Saslimšanas izpausmes tiem, kas bijuši saskarsmē ar azbesta šķiedrām, sāk izpausties vidēji pēc 30 gadiem, tāpēc ar azbestu saistīto slimību uzliesmojumu Eiropas zinātnieki prognozē ap 2015.gadu. Pašlaik Latvijā, runājot par arodslimībām, ir grūti diagnosticēt azbesta izraisītās, jo parasti cilvēkam jau ir daudz gadu un citas kaites, viņš, piemēram, nomirst ar infarktu, bet ne vienmēr miršanas cēlonis tiek saistīts ar darbavietu. [4]
Izsecināju , ka nav ieteicams izvēlēties azbesta šīferi , kā jumta segumu , jo tas ir vizuāli nepievilcīgs un ļoti kaitīgs. Un ja patriez jūsu mājai ir šāds jumta segums , tad ir jābūt ļoti piesardzīgam , un pēc iespēja ātrāk jātiek pie cita jumta seguma.
1.6 Dabisko materiālu jumta segumi
Kokmateriālu segumi ir gan jumta skaidas, gan šindeļi (speciāli gropēti konusveida dēlīši), gan parastie zāģētie dēlīši, gan lubiņas (no egļu klučiem plēsti centimetru biezi dēlīši), kā arī gropēto dēļu jumti.
Lubiņu jumti ir neizturīgi, tāpēc tos neiesaka izmantot. Nav dzirdēts, ka kāds Latvijā vēl ražotu šindeļus, taču tas nenozīmē, ka laukos nevar atrast šindeļu mašīnas. Arī gropētie dēļi ir vēsturiski populāri jumtiem, un pēc ilgas aizmirstības tie atkal lēnām atgriežas. Lielākās problēmas sagādā meistaru sameklēšana. Šie jumti izskatās ļoti interesanti, jo kores daļu veido no pusbaļķa, bet lejup iet jau pieminētie dēļi, kas kalpo kā lietus renes.
Ļoti reti izplatīti mūsdienās ir dzīvie jumtu segumi . Piemēram jumts uz kura aug zāle tiek pieskaitīts pie dzīvajiem jumtiem . Lai progresīvi varētu lietot šo jumtu , nepieciešami labi laika apstākļi un un spēcīgiem mājas pamatiem , jo šāda tipa jumts sver ļoti daudz. Cenas šiem jumtiem nav īpaši liela , jo gavanās izmaksas sastāda melnzeme un zāles sēklas. Bet lai uzturētu šādu jumtu skaisu , zāle patstāvīgi jāpļauj , bet alternatīvs variants ir uz jumta laist kādu zālēdāju , pieņemsim trusi , vai kazu . Šāda jumta galvenā priekšrocība ir tā unikālais izkats , kas pārspēj jebkuru citu jumtu.
…
