Filigrāns – dekoratīvā apstrāde, no tieva, gluda vai vīta metāla diega izpildot noteiktu rakstu, populāra gredzenos , brošās, auskaros, kulonos, viens no senākajiem zelta un sudraba mākslinieciskās apdares paņēmieniem. Raksta lielums, harmoniskums un ornamenta vienkāršība pasvītro akmens vērtību.
Emalja – dekoratīvās apstrādes veids, kad noturīgu vieglkūstošu stiklu uzklāj uz kāda elementa un nostiprina ar apdedzināšanas palīdzību. Emalja var būt iedobumu ( aizpilda padziļinājumus metālā), šūnu emalja (aizpilda posmus starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām), caurspīdīgā emalja ( cauri emaljas kārtai redzama metāla virsma, kura izrotāta ar reljefu vai gravējumu), emaljas apgleznojumi ( ar emalju pārklāti metāla priekšmeti apgleznoti ar emaljas vai uguns izturīgām krāsām). Pazīstama arī aukstā emalja, kad iedobumi metālā tiek aizpildīti ar dārgakmeņu ieliktņiem.
Oksidēšana – dekoratīvās apstrādes veids, gravējot zelta un sudraba izstrādājumu virsmas un aizpildot svītru zīmējumus ar speciālu sakausējumu.1
9. Juvelierizstrādājumu kvalitātes prasības
1. Katrai rotai jābūt rūpīgi apstrādātai, kas nodrošina roku darba izstrādājumiem augstāku akmeņu nostiprināšanas kvalitāti un izslēdz ražošanas brāķi izstrādājumos.
2. Pāra izstrādājumiem ( auskariem, aproču pogām) jābūt vienāda lieluma, vienādas formas un krāsu gammai arī ir jāsakrīt.
3. Uz juvelierizstrādājumu virsmas nedrīkst būt iespiedumu, skrāpējumi, nobrāzumi, kas varētu ietekmēt produktu izskatu.
4. Ķēdītēm nedrīkst būt deformēti posmi.
5. Katram juvelierizstrādājumam jāatbilst tā patiesajai cenai, kurā ietilpst dārgakmeņu un dārgmetālu vērtība.
6. Gravējumam juvelierizstrādājumā jābūt skaidri saredzamam.2
7. Juvelierizstrādājuma virsmai jābūt spīdīgai gan ārpusē, gan virspusē.
8. Provei jābūt pietiekoši saredzamai, bet ne pārāk uzkrītošai.
9. Juvelierizstrādājumi tiek gatavoti no metāliem, tāpēc metālrūpniecībā uzmanība tiek pievērsta metāla apstrādei un virsmas izskatam.
10. Juvelierizstrādājumu atbilstošs un ērts dizains.3
…