Lai apmierinātu mūsdienu sabiedrības vajadzības un vēlmes, būvmateriālu industrijai un būvniecībai nekas cits neatliek, kā iet līdzi laikam un kļūt par cilvēces attīstības spoguli, kas atspoguļo konkrētā laika posma cilvēku problēmas un domāšanu. Tā spēja apmierināt vēlmi gan pēc grandioza izmēra reliģiskām celtnēm antīkajos laikos, gan neiznīcināmiem nocietinājumiem viduslaikos, gan visaugstākajiem debesskrāpjiem mūsdienās. Parādoties citām problēmām, ar ko sastopas šī brīža sabiedrība, tā no būvniecības industrijas sagaida pavisam kaut ko citu. Globālā sasilšana, vispasaules finanšu krīze, atkarība no fosilajiem energoresursiem un arvien pieaugošā saslimšana ar hroniskām elpceļu slimībām liek cilvēkiem pārdomāt, kādā mājoklī viņi vēlas dzīvot un kādus risinājumus viņi sagaida no būvniecības un būvmateriālu industrijas.
Gandrīz nevienam nav šaubu šobrīd, ka globālā sasilšana ir reāla un ka to izraisa oglekļa dioksīda (CO2) daudzuma palielināšanās atmosfērā. Skaidri redzama korelācija starp CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu daudzuma pieaugumu un globālu temperatūras paaugstināšanos (Lizden, 1992). Oglekļa dioksīds galvenokārt rodas, sadedzinot fosilos energoresursus – galvenie piesārņotāji ir rūpniecība, transports un mājoklis. Tieši CO2 izmeši, kas rodas sakarā ar ēku ekspluatāciju (apkure, elektrība, ūdens), veido lielu daļu kopējā daudzuma, Latvijā tas ir ap 36 % , kas ir vidējs rādītājs attīstīto un jaunattīstības valstu vidū – Lielbritānijā 50% (Bushbridge, 2009), Kanādā 45% , ASV 40%, Ķīnā 20% (Zheng et al, 2009). 1…
