Galviņkāposti veido galviņu, kura sastāv no kacena un lapām; kacens satur daudz šķiedrvielu. Kacenā ir vismaz pusotras reizes vairāk cukura un C vitamīna nekā kāposta lapās.
Sarkanie galviņkāposti ir bagātāki ar uzturvielām nekā baltie galviņkāposti - tajos ir vairāk ogļhidrātu, minerālvielu un C vitamīna (4 reizes vairāk nekā baltajos!).
Virziņkāpostiem ir krokotas lapas un galviņas ir irdenākas kā parastajiem galviņkāpostiem. Tajos ir salīdzinoši vairāk C vitamīna, karotīna un minerālvielu nekā baltajos galviņkāpostos.
Ziedkāpostu uzturā izmantojamā daļa ir neizplaukusī ziedkopa - galviņa. Ziedkāposti uzturvērtības ziņā ir vērtīgāki par galviņkāpostiem, jo satur vairāk vitamīnu un minerālvielu - sevišķi kāliju, fosforu, kalciju un dzelzi. Ziedkāposti ir viegli sagremojami, jo satur maz šķiedrvielu, tāpēc tos uzskata par diētisku produktu.
Briseles kāposti (rožkāposti) atšķiras ar to, ka uz augsta stublāja (70 - 100cm)veidojas daudz mazas galviņas jeb rozītes (30 - 100 gab.). Rožkāpostos ir salīdzinoši daudz olbaltumvielu, minerālvielu, C vitamīna (četras reizes) un karotīna (līdz 15 reizēm).
…