-
Karadarbība kalnos
2011 - 2015 years
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
Klimatiskie apstākļi kalnos | 4 | |
Augstkalnu klimata ietekme uz cilvēku un tehniku | 5 | |
Apvidus īpatnības | 5 | |
Karadarbības iespējamība augstkalnu reģionos | 6 | |
Vēsturiskais aspekts un kauju piemēri | 8 | |
1.Pasaules karš | 8 | |
2.Pasaules karš | 8 | |
Kaujas par Narvīku | 8 | |
Kokoda takas kampaņa | 8 | |
Operācija „Renntier” | 9 | |
Operācija „Gauntlet” | 9 | |
Kašmiras konflikts | 9 | |
Afganistānas karš | 9 | |
Kalnu Karabahas karš | 10 | |
Secinājumi | 11 | |
Izmantotā literatūra | 12 |
Kalnu Karabahas karš
Nelielais, bet kalnainais reģions Aizkaukāzā starp Armēniju un Azerbaidžānu, no kura pašreizējiem 138 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk nekā 99% ir etniskie armēņi, ilgstošajā konfliktā tika ierauts pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā, kad ar Armēnijas atbalstu vietējie armēņi vienpusēji pasludināja neatkarību. Pret to iebilda Azerbaidžāna, kas Kalnu Karabahu uzskata par savu teritoriju. Rezultātā izcēlās bruņots konflikts, kura laikā bojā gāja 30 tūkstoši cilvēku, bet 1,2 miljoni bija spiesti pamest savu dzīvesvietu. Pēc konflikta, kas noslēdzās ar pamieru 1994.gada 12.maijā, armēņu kontrolē palika ne tikai Kalnu Karabaha, bet vēl septiņi blakus esoši Azerbaidžānas rajoni, no kuriem bija spiesti bēgt 700 tūkstoši azerbaidžāņu. Konflikta dēļ Azerbaidžānu pameta 360 tūkstoši tur dzīvojošo armēņu, bet 200 tūkstoši azerbaidžāņu atstāja Armēniju. 2014.gada augustā starp azerbaidžāņu karavīriem un pašpasludinātās Kalnu Karabahas republikas kaujiniekiem izcēlušās apšaudes, kurās bojā gājušas vismaz 18 militārpersonas. Azerbaidžāna apstiprinājusi, ka tā zaudējusi 13 kareivjus, bet armēņu puse ziņo par pieciem kritušajiem. Tik daudz nogalināto tik īsā laikā šajā konflikta zonā nav bijis kopš kara, kas beidzās ar pamiera noslēgšanu 1994.gadā.
Secinājumi
Karadarbība kalnos tika praktizēta jau kopš seniem laikiem un atsevišķos kalnu reģionos noris vēl joprojām, jo kalni ir stratēģiski izdevīgi gan kā dabiskas robežas, gan kā neatsverams ūdens ieguves avots. Kā arī cilvēki vienmēr ir gribējuši sasniegt vairāk, tāpēc viņi iekāro teritorijas un, lai iegūtu tās, karo par tām. Mūsdienās ir pārāk daudz vienošanās un līgumi, kas aizliedz ieņemt svešas teritorijas, tāpēc civilizētajās valstīs šis jautājums nav tik aktuāls, kā piemēram, Tuvajos Austrumos. Tas, kurš kontrolē kalnus, kontrolē visu teritoriju. Lai karotu kalnu teritorijās, karavīriem jābūt daudz labāk sagatavotiem gan fiziski, gan morāli, kā arī ekipētiem atbilstoši augstkalnu klimatam. Jābūt ir attiecīgām zināšanām par kalnu reģioniem un tajā sastopamajām dabas parādībām, lai pats sevi neiedzītu nāvē. Karadarbība kalnos prasa divreiz ilgāku plānošanu un divreiz lielākus resursus. Karojot kalnos, grūti prognozēt iznākumu.
…
Kalnu ekosistēmas ir atrodamas visā pasaulē, tās stiepjas no ekvatora gandrīz līdz pat poliem, aizņemot apmēram vienu piekto daļu no zemes virsmas. Gan mūsdienās, gan agrāk kalniem vienmēr ir bijusi stratēģiska nozīme, jo to grēdas bieži vien darbojas kā dabiskas robežas starp valstīm un var būt arī kā ūdens ieguves avots (piemēram, Golānas augstienes ūdens konflikts starp Sīriju un Izraēlu), jo, lai izdzīvotu, puse pasaules iedzīvotāju ir atkarīgi no kalnu ūdens. Kalni spēlē kritisku lomu ūdens ciklā, tverot mitrumu no gaisa masām; vairāk nekā 90% upju izplūst tieši no kalniem. Tāpēc nereti šajos apgabalos izveidojas ģeopolitiski konflikti par to, kurš varēs kontrolēt kalnaino teritoriju. Kalnainu apvidu var definēt kā dabas teritoriju, kuras relatīvais augstums ir lielāks par 600 metriem. Kalnu apvidiem raksturīgas stāvas nogāzes un dziļas ielejas, starp kalnu grēdām var atrasties līdzenumi, plato un ielejas, kalnu grēdu korēs atrodas pazeminājumi, ko sauc par pārejām. Kalnu reljefa formas ir ļoti daudzveidīgas. Kalni ir sastopami visos kontinentos un pasaules daļās. Latvijā gan diemžēl nav kalnu, ir tikai pauguri, taču arī latviešu karavīriem nākas sastapties ar karadarbību kalnainos apvidos – starptautiskajās operācijās. Karadarbība kalnos ir viens no visbīstamākajiem kaujas veidiem, jo tas ietver ne tikai cīņu ar ienaidnieku, bet arī izdzīvošanu ekstremālos apstākļos. Kalni jebkurā gadalaikā ir bīstami, karadarbību kalnos var apgrūtināt akmens nogruvumi un lavīnas, morēnas, ledus, fluviglaciālās straumes, ledāji, šļūdoņi, aukstums, plaisas, aizas, stāvas nogāzes, spēcīgas vēja brāzmas, retināts gaiss, kas izraisa skābekļa trūkumu, apgrūtināta pārapgādes piegādāšana, karavīru fiziskās sagatavotības trūkums, kā arī citi faktori.
- Inku civilizācija
- Karadarbība kalnos
- Termina "Latvija" izcelsme
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Inku civilizācija
Research Papers for university11
Evaluated! -
Termina "Latvija" izcelsme
Research Papers for university8
-
Otrais pasaules karš
Research Papers for university19
Evaluated! -
Senās soda vietas Kurzemē
Research Papers for university22
-
Tūrisms Argentīnā
Research Papers for university10