30.gadu karš (1618–1648)
1.Cēlonis.
Pēc ķeizara Kārļa V atteikšanās no troņa Romas valsts priekšgalā stājas viņa brālis Ferdinands (1554-1564). Vācijas iekšējā politikā šai laikā dominējošo lomu spēlē katoļu un protestantu naids, bet ārējā politikā cīņas pret turkiem, kuri apdraud Hābsburgu zemes valsts dienvidaustrumos. Protestantu firstiem Vācijā ir pārsvars, bet viņu starpā nav vienprātības, un luterānisko ziemeļu vadonis Saksijas kūrfirsts ķildojas ar Pfalcas kūrfirstu, kas nostājas kalvinistu pusē. Pēc Heidelbergas katķisma ieviešanas luterāņu zemēs (1563.g.) plaisa starp ziemeļniekiem- luterāņiem un dienvidniekiem- kalvinistiem paliek vēl dziļāka.
Stāvoklis mainās, kad par ķeizaru tiek Maksimiliāna( Maksimilans Ferdinanda dēls) dēls Rūdolfs II (1576- 1612), viņš ķeras Austrijā pie kontreformācijas darba. Izraida protestantu mācītājus un daudzas reformēto pilsētas ar varu spiež pieņemt katoļu ticību.
Visa Eiropa sāk dalīties divos naidīgos katoļu un protestantu nometnēs. Eiropā sāk veidoties divas lielas koalīcijas, un kara sākšanos pagaidām attālina tikai Francijas karaļa Indriķa IV nāve.
Čehijā briest konflikts starp katoļiem un viņu atbalstītāju Matīsu un vietējiem protestantiem, tas pats notiek Austrijā. Protestantu muižnieki apvienojas grāfa Tura vadībā un nolemj aizstāvēties ar ieročiem.…
