Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:557134
 
Evaluation:
Published: 16.04.2018.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 12 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
  Literatūras apskats    3
1.  KĀRĻA ULMAŅA PERSONĪBA    4
1.1.  Privātā dzīve    5
2.  15. MAIJA APVĒRSUMS    7
2.1.  Cēloņi    9
2.2.  Dalībnieki    10
3.  APVĒRSUMA IDEOLOĢIJAS RAKSTUROJUMS    12
4.  VALSTS ATTĪSTĪBA ULMAŅLAIKOS    14
4.1.  Kameru sistēma    14
4.2.  Celtniecība    14
4.3.  Tautsaimniecības nozares    15
  Nobeigums    16
  Izmantotie informācijas avoti    17
Extract

Kārļa Ulmaņa režīms un tā autoritārā ideoloģija balstījās uz trim pamatvērtībām: uz “atjaunoto latviešu valsti”, tātad - 15. maija valsti, uz vienoto latviešu tautu un uz tautas vadoni K. Ulmani. No šejienes izrietēja arī ideoloģiskās propagandas pamatuzdevumi: 1) pamatot 1934. gada 15. maija apvērsuma nepieciešamību un nenovēršamību; 2) audzināt iedzīvotājus nacionālisma un vienības garā; 3) pamatot un propogandēt autoritāro režīmu un vadonības principu; 4) mobilizēt un saliedēt visus valsts iedzīvotājus jaunās Latvijas celtniecībai.
Ulmaņa režīma autoritārajai ideoloģijai bija vairāki avoti. Vispirms - īpašā latviešu apziņa, latviešu zemnieku ģimenes patriarhālās tradīcijas un folkloras mantojums. Nozīmīgu avotu grupu veido 19. gadsimta nacionālās atmodas rakstnieku un publicistu, 20. gadsimta pirmo divu gadu desmitu valstvīru, žurnālistu un dzejnieku paustās idejas. Trešā avotu grupa ir latviešu nacionālisma paudēju, zemniecības ideologu un autoritārisma teorētiķu Edvarta Virzas, Ernesta Blanka, Kārļa Dišlera u.c. darbi.
15. maija Latvijā iedibinātās politiskās sistēmas pamatā bija vadonības princips, K. Ulmanis sevi dēvēja “par tautas un valsts varas pilnvarinieku” vai vienkārši par Vadoni. Viņš varēja balstīties uz armiju, aizsargiem, zemniecību un to latviešu inteliģences daļu, kas bija cieši saistīta ar laukiem. Autoritārā režīma pastāvēšanā un nostiprināšanā bija ieinteresēti arī valsts sektorā nodarbinātie ierēdņi, kuru skaits 20. gados visai strauji pieauga. Viņiem K. Ulmaņa diktatūra bija personiskās turības un labklājības avots. Viņi aktīvi līdzdarbojās varas realizēšanā un valsts pārvaldīšanā.
Nevienam par savu dzīvību Ulmaņa laikā nebija jābaidās, taču vārda un preses brīvības, kā mēs to saprotam šodien, nebija. Ja Ulmanis sev saskatījas apvainojumu, vainīgais dažreiz pazaudēja darbu. Šodien tāds personības kults, kāds tika radīts ap vadoņiem, ir grūti saprotams un pieņemams. Ap K. Ulmani bija savākti pakalpīgi cilvēki, kas veidoja vadonības kultu, rakstīja slavas rakstus un dziedāja slavas dziesmas. Viņam pašam sevi nebija ne jāslavē, ne jāreklamē. Kā teicis ir izglītības ministrs, prof. J. Auškāps: “Vadonis atrod un parāda ceļu tautas gribai”.  

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register