Par šo tēmu izvēlējos rakstīt, jo mani jau ilgu laiku interesē Ulmanis gan kā cilvēks, gan kā politiķis. Rakstot šo darbu vēlējos apkopot pēc iespējas plašāku informāciju, no dažādiem avotiem. Izmatoju citātus no Ulmaņa runām, Ulmaņlaika avīzēm un viņa līdzgaitnieku darbiem. Tādejādi centos padarīt darbu informtīvāku. Darbā daudz skaidroti termini un svešvārdi, lai lasītājs pēc iespējas labāk izprastu teksta būtību.
Kārlis Ulmanis manuprāt ir viens no visu laiku ievērojamākajiem Latvijas politiķiem. K.Ulmaņa vārds latviešu vidū izraisa diezgan pretrunīgas emocijas, daudzi viņu kritizē un apsūdz Latvijas okupācijā. Tomēr plaši pieejams ir arī liels daudzums Ulmaņa propogandas. Ulmaņa laika literātūrā K.Ulmanis bezmaz vai celts Dieva vietā. Mūsdienu litertūrā Ulmanis vērtēts diezgan objektīvi. Svarīga ir ne tikai Ulmaņa darbība, bet arī viņa politiskā ētika. Pareiza politika un un augsta tikumikā kultūra labvēlīgi ietekmē gan atevišķa indivīda perosnību, gan arī visas sabiedrības attīstību. Politikā cildeni mērķi sasniedzami tikai ar tikumiskiem līdzekļiem. Netikumīgi un no humānisma viedokļa neattaisnojami ir jebkuru mērķu vārdā upurēt cilvēku dzīvību. Ulmanis pvēruma laikā prata izvairīties no cilvēku upuriem.
Lai paustu dažādu viedokli konsultējos ar cilvēkiem, kas daļu sava mūža nodzīvojuši Ulmaņa laikā. Viņu viedoklis lielākoties bija Ulmanim labvēlīgs. Vrbūt šo cilvēku atmiņās ir saglabājusies tā laika propogandas ietekme, tomēr nav dūmu bez uguns un, ja reiz cilvēki atceras, ka toreiz bijis labi, tad tam noteikti ir kāds pamatojums.
Ulmanis padarīja Latviju par pilnvērtīgu Eiropas valsti, tātad viņš nav bijis vienkāršs politiķi, bet gan ģeneāls politiķis ar tieksmi uz pārmērīgu pašapliecināšanos. Ceru, ka lasot šo darbu lasītājs gūs noderīgu informāciju un izpratīs Ulmani kā personību.
Latviešu prasību pēc nacionāli kulturālās un valsts autonomijasi izveidoja neliela latviešu sociāldemokrātu grupa Šveicē 20.gs. sākumā. Ierosmi tie bija guvuši no Astrijas sociāldemokrātu idejām nacionālajā jautājumā un no Šveices federālās satversmes. Šai grupai bija jācīnās gan pret latviešu sociāldemokrātu vairākuma vienaldzību, gan pret latviešu pilsonības politisko bezrūpību un piekāpību Krievijas carisma priekšā. Šveices grupa atšķēlās no latviešu dogmatiskajiem markistiem un 1903.gadā nodibināja nelielu Latviešu Sociāldemokrātu savienību. 1905. – 1907.gada revolūcijasii laikā šī partija aizstāvēja Latvijas autonomijas prasību. Turpmākajos gados latviešu politiskais nacionālisms ieguva aiztāvjusarī LSD labējā spārnā un vairāki ievērojmi sociāldemokrāti sāka aktīvi iestāties par latviešu tautas nacionālajām interesēm. …
