Savā individuālā darbā (šinī referātā) es centīšos noskaidrot, kādu ietekmi deva Kārļa Ulmaņa personība Latvijas valsts vēsturē, un centīšos no sākuma pārskatīt nedaudz vēstures un Kārļa Ulmaņa autobiogrāfiju, lai kļuva skaidrs, kas tā ir pa personību, kādas izredzes un domas bija jaunām K. Ulmanim un kā viņš uzsāka savu dzīvi. Tas ir nepieciešams, tāpēc ka katram Latvijas valsts iedzīvotājam, manuprāt, ir jāzinā par cilvēku, kas bija viens no visietekmīgākiem politiķiem Latvijas vēsturē.
Kārļa Ulmaņa dzīves gājums.
Kārlis Ulmanis dzimis 1877. gada 4. septembrī Bērzes pagasta Udzes Pikšās, kur viņa tēvs bija saimnieks. Pirmo izglītību guvis Bērzes pagastskolā; pēc tam mācījies Aleksandra pilsētas skolā Jelgavā, vēlāk – reālskolā, kuru beidza 1896. gadā. Nakošajā gadā viņš beidza piesaimniecības kursus Austrumprūsijā.
1902. gadā Ulmanis iestājās Cīrihes Politehniskā institūtā Lauksaimniecības fakultātē, bet, sākot ar 1903. gadu, studijas turpināja Leipcigas Lauksaimniecības institūtā, kuru beidza 1905. gadā ar agronoma grādu. Sabiedrisko darbu viņs sāka 1899. gadā, iestājoties par lopkopības un piensaimniecības izveidošanu Latvijā.
1902. gadā Ulmanis sarīkoja pirmos piensaimniecības kursus Bērzē, ierosināja dibināt piensaimnieku sabiedrības un 1904. gadā nodibināja pirmās lopkopības pārraudzības biedrības. 1905. gadā Ulmanis strādāja par Kauguru lauksaimniecības biedrības agronomu un žurnāla “Lauksaimnieks” redaktoru. Jau tanī laikā viņš žurnālā risināja domu par lielākām tiesībām latviešiem, prasīja pilnīgi latviskas skola un nosodīja krievu valdību. Šādus idējus Kārlis Ulmanis, kā zināms, pēc tam, kad jau bija premjerministrs un, pēc tam, gan valsts prezidents, ļoti stipri izplātīja savā politikā.
1905. gada 21. decembrī Ulmani apcietināja un ievietoja cietumā. 1906. gada maijā gan atbrīvoja, bet vajāšana turpinājās.…