Šajā patstāvīgajā darbā tiks apkopota informācija par Kāri Draviņu un viņa ieguldījumu baltistikā. Sākumā iegūsim īsas un konkrētas ziņas par Kārli Draviņu kā personību, tad nedaudz sīkāk aplūkosim dažādas piezīmes, kuras Draviņš ir publicējis turpinājumizdevumos, kā arī nozīmīgāko devumu valodniecībā.
Kārlis Draviņš- filologs, valodnieks, literatūrvēsturnieks un viens no pašiem izcilākajiem trimdas latviešu zinātniekiem- dzimis 1901.gada 30. decembrī Stendes Peķos mežsarga ģimenē un mūžībā aizgājis 1991. gada 18. janvārī Lundā, Zviedrijā.1
Mācījies Stendes Ģibuļu pagastskolā( 1910-1914), Talsu augstākajā elementārskolā ( 1914-1915), bijis bēgļu gaitās Krievijā (1915-1918), mācījās pamatskolas skolotāju sagatavošanas kursos (1921), strādā par skolotāju Dursupes un Tāšu pamatskolā2. Mācījies un pabeidzis LU baltu filoloģijas nodaļu (1928-1938), 1929.1.martā kopā ar vairākiem biedriem paraksta LU filoloģijas un filozofijas studentu biedrības „Ramave” dibināšanas aktu, strādājis Tartu( Tērbatas) Universitātē par latviešu valodas lektoru (1940-1944), bijis bibliotēku lietu referents( 1944), īsāku laiku Rakstniecības muzeja pārzinis. Kopš 1944.g. dzīvo trimdā Lundā, Zviedrijā, kur Lundas Universitātes slāvu filoloģijas institūtā strādā kā zinātniskais stipendiāts3 un zinātnisko izdevumu redaktors, līdz pat aiziešanai pensijā. Bijis biedrības „Ramave” literatūrzinātnisko rakstu krājumu „Ceļi” redaktors (1966-86)4.
K. Draviņš līdz pat 1986. gadam ir uzrakstījis līdz pat 443 publikācijas – valodniecībā, kultūrvēsturē, literatūrzinātnē, folkloristikā, tekstoloģijā, etnogrāfijā, rakstījis pat dzejoļus. Pirmā zinātniskā publikācija ir raksts „Stendes vecie uzvārdi” J. Endzelīna jubilejas krājumā „Filoloģijas materiāli”( 1933)5 .
Interesanti ir tas, ka lielākais K. Draviņa devums ir dzimtā Stendes novada valodas pētniecībā. Draviņš ir izskaidrojis daudzus Stendes novada vietvārdus, šie skaidrojumi daudzos turpinājumos parādās izdevumā „Scando- Slavica” jau kopš 1968.g.6 .Kopā ar sievu Veltu Rūķi-Draviņu uzrakstīti lieli pētījumi par Stendes tāmnieku izloksni vācu valodā: „Skaņas un nomenu formas Stendes dialektā” ( 1-2, 1955-1956), „Darbības vārdu formas un nelokāmas vārdu šķiras Stendes dialektā” (1958), „Izsauksmes vārdi un onomatopoētiskie vārdi Stendes dialektā” (1962). Šis ir plašākais un sīkākais kādas latviešu izloksnes apraksts kāds jebkad veikts7.
20.gs. 30.g. un 40. g. 1. pusē publicējis apceres par K. Krūzu, J.Reiteru, K. Fīrekeru( „K. Fīrekera manuskripts par latviešu skaņu izrunu” ( „Ceļi” Nr.10)), G. Manceli, H. Ādolfiju, E.Gliku, P. Einhornu. Zviedrijas, Dānijas un Vācijas arhīvos Draviņš atklājis daudzus neizpētītus latviešu u.c. valodās rakstītus materiālus par Latvijas vēsturi, kultūru un literatūru. Publicējis arī rakstus par J. Jaunsudrabiņu, Aspaziju. 1986.g. veicis kultūretnogrāfisko pētījumu „Kurzemē aizgājušais laiks”, tās ir „atmiņas, nostāsti, vērojumi” par dzimto Stendi, tiek sniegts daudzpusīgs un visai pamatīgs ieskats par šī novada dabu, vēsturi, folkloru un etnogrāfiju, kas grāmatā ievietots un izdots Latvijā 2000.g. …
