Šim darbam raksturīga izteikti pesimistiska pasaules uztvere. Tam raksturīga ironija, groteska. Ironija par kara šausmām manuprāt lieliski tik parādītā ar visai netipisko tēlu izvēli. Smalka, maiga blondīne ar kārtīgu ložmetēju rokās- nospēlē visai spēcīgu kontrastu, kas pievērš uzmanību pat visnevērīgākajam skatītājam. Jo mākslinieks ir izvēlējies tik savdabīgu vēstījuma vizualizāciju, kas noteikti šokēja tā laika mākslas baudītājus. Šobrīd, protams, tas vairs tā nedarbotos, bet tur jau bija tā laika burvība- vēl varēja „pārsteigt”. Mūsdienās, manuprāt, ar gleznu vien ir grūti kādu pārsteigt, nu jau vajadzīgs kaut kas vēl, „pievienotā vērtība”. Taču uz tā laika „latvieti-parasto” tas noteikti iedarbojās un var arī uzskatīt, ka arī viņa ārējais veidols, bija, kas līdzīgs tai- īpatnējais stils, kas uz ierastā pelēkā fona, darbojās ļoti labi. Izcēla un šokēja- kā jau domāts. Viņa darbi ir ļoti ekspresīvi un emocionāli, tiem ļoti spēcīgi iedarbojas uz skatītāju, liekot tam apjaust neglīto, nepareizo un nicināmo pasaulē, viņam patika gleznot kroplas, neglītas ainas, kas nebūt neatbilda viņa ārienei, protams, nav jau arī jāatbilst, taču kaut kā manā atmiņā par mākslas vēsturi ir palikuši daži atsevišķi tēli, kas diezgan sasaucās ar saviem darbiem vizuālajā izskatā- ne tieši, bet tomēr, taču Padegs tika uzskatīts par īstu tā laika dendiju.
Tas, kas man patīk, ir tumšie toņi un kontrasts, jo spēcīgāks, jo labāks. Galvenokārt izmantotas tumšas krāsas fonam, karavīriem un ložmetējam. Tas rada smagnēju iespaidu, kas kontrastē ar sievieti, kuras attēlošanai izmantotas galvenokārt gaišas krāsas. Kontrastu pilnā glezna liek skatītājam izjust trauksmi, jo vidē pilnīgi neiederīgā trauslā, maigā sieviete, kura bruņojusies ar ložmetēju, šķiet, daudz draudīgāka par kādu citu tēlu, kas būtu iederīgāks.
Arī gleznošanas maniere, triepiens ir burvīgs. Vienā vārdā spēcīgs. Ideāli atbilstošs šim darbam, grūti iedomāties kā tas izskatītos smalki „izcakināts”.
…
