Piemiņa
Lai gan Kārļa Ulmaņa atdusas vieta nav zināma, viņam par godu ir izveidotas vairākas piemiņas vietas visā Latvijā un arī ārpus tās.
Rīgā piemineklis Ulmanim tika atklāts 2003. gada 22. jūlijā. Dienā, kad pirms 63 gadiem Ulmanis tika deportēts no Latvijas. Pieminekļa autori ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks un arhitekts Agnis Lukšēvics. Piemineklis atrodas iepretim Latvijas Ārlietu ministrijas ēkai, kas ilgus gadus bijusi Ulmaņa darbavieta.
Īpaša piemiņas vieta Ulmanim 1993. gadā izveidota arī viņa dzimtajās mājās – „Pikšas”, kas atrodas Dobeles rajona Bērzes pagasta pašos austrumos. Muzejā apkopotas dažādas vēsturiskas liecības par Kārli Ulmani un viņa dzīvi. 2005. gada 1. janvārī stājās spēkā īpaši Ministru kabineta noteikumi nr. 986 [1] , kas nosaka šī muzeja statusu kā valsts aģentūru, kas pakļauta Zemkopības Ministrijai.
Uz mūsdienu Madonas un Gulbenes rajonu robežas, pie Dzelzavas – Lubānas autoceļa, vietā, kur 1920. gada 15. aprīlī pret Ulmani tika veikts atentāta mēģinājums, atrodas piemiņas plāksne Kārlim Ulmanim. Tā atklāta 1939. gada 11. augustā. Padomju režīma gados plāksne tika nopostīta un to atjaunoja 1988. gada 18. novembrī CTAG Helsinki 86 pārstāvji.
Priekuļos uzstādītas 2 piemiņas zīmes. Pirmā uzstādīta jau 1989. gadā, vietā, kur pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma 1935.-1936. gadā tika iestādīta bērzu birzs, kas ieguva nosaukumu „Vadoņa birzs” [2] . Otra atklāta 1997. gada 4. septembrī pie Priekuļu selekcijas stacijas [3] ar uzrakstu „pirmajam Latvijas Ministru prezidentam”.
…
