Secinājumi
Trojas karš apliecina, ka cilvēces attīstība neglābjami ir bijusi saistīta ar militāriem konfliktiem starp tautām un valstīm. Protams, mēs varam tikai minēt, kādi ir bijuši šo konfliktu patiesie iemesli. Iespējams, ka valdnieks vai valdnieku grupas, kas gribēja palielināt savu ietekmi un vairot bagātības, iznīcinot varenu konkurentu, centās savus nodomus maskēt ar dievu gribu.
Tā kā arheoloģiskas izpētes rezultātā ir secināts, ka Troja pastāvēja, tad ir ticami arī Trojas kara notikumi.
Pirmais interesents, kurš sāka meklēt Troju bija Henrihs Šlīmanis. Viņš sāka veikt izrakumus 1870. gadā un urpināj līdz 1873. gadam. Izpētes rezultātā viņam radās pārliecība, ka atklājis Troju. 1878./79.gadā H.Šlīmanis kopā ar citiem arheologiem veica otros izrakumus Trojā un
1882.gadā raka trešo reizi. Izrakumu laikā tika atklāti daudzi slāņi, kas liecināja par šīs vietas apdzīvotību dažādos laika posmos. Otrajā un trešajā slānī no apakšas H.Šlīmanis atklāja ugunsgrēka pēdas, varenu vaļņu paliekas un kādu milzīgu vārtu drupas.
Profesors Karls Blēgens uzsāka izrakumus 1930.gadā un veica 7 gadus. To laikā viņš atklāja 7 Trojas slāņus, no kuriem 7.slānis bija Homēra laika un pats nabadzīgākais. Viņi atklāja, ka 13.gs. pmē. Troju skārusi spēcīga zemestrīce. Iespējams, tā sagrāva 6.līmeņa Troju. K.Bleigens atrada arī pārogļojušās pilsētas atliekas.
Tībingenas un Cincinati universitāšu zinātnieki izmantoja modernus sonorus. 400 m uz dienvidiem viņi atrada plašu aizsarggrāvi, kas apjoza visu 6.slāņa pilsētu. Pilsētas teritorija tādējādi palielinājās 7 reizes.
Tā kā mūsdienās strauji attīstās dažādas tehnoloģijas, kas spēj izpētīt visneiedomajamākās lietas, tad ir ticams, ka nākotnē tiks atklāti vēl daudzi fakti par Troju un citām senām civilizācijām.
…