Kartupeļi pieder pie nakteņu dzimtas. To dzimtene ir Dienvidu un Centrālā Amerika. Kartupeļu nozīmīgākā daļa ir ciete. Tās saturs var būt no 12-20% un vēl pat vairāk. Ciete vairāk veidojas tajos bumbuļos, kuriem ir ilgāks veģetācijas periods un kuri auguši saulainā vasarā. Kopproteīna saturs bumbuļos ir 1,5-2,2%. Olbaltumvielas tajos ir nedaudz vairāk par pusi, tās ir bioloģiski ļoti augstvērtīgas, to izmantojamība pārsniedz 90%, ļoti tuvu piena olbaltumvielu izmantojamībai. (Narvils, 2000)
Kartupeļu dzīves ciklu mēdz iedalīt četros periodos.
1.Pirmais periods ir no bumbuļu iestādīšanas līdz dīgstu parādīšanās laikam virs zemes. Šinī periodā sāk veidoties stublāji un pastiprināti attīstās saknes. Dzīvības procesiem augi izmanto iestādītajos bumbuļos uzkrātās barības rezerves vielas.
2.Otrais periods- no dīgstu parādīšanās laika līdz jauno bumbuļu veidošanās sākumam, kas parasti sakrīt ar ziedpumpuru veidošanās sākumu. Šinī periodā notiek strauja asimilācijas orgānu (stublāji un lapas) augšana, kā arī turpinās sakņu un stolonu veidošanās.
3.Trešais periods- no pumpuru veidošanās laika līdz lapu dzeltēšanas sākumam, iekļaujot arī kartupeļu ziedēšanas laiku, kura nobeigumā noslēdzas arī virszemes daļu augšanu. Šajā periodā norit visstraujākā bumbuļu ražas pieaugšana, kas saistās ar visintensīvāko mitruma un barības vielu uzņemšanu.
4.Ceturtais periods - no lapu dzeltēšanas sākuma līdz lapu stublāju nokalšanai. Līdztekus pakāpeniskai virszemes daļu nokalšanai, apstājas arī bumbuļu pieaugšana. Bumbuļi pakāpeniski nobriest. (Freimanis, Lācars, 1982) …
