No dotajām tēmām es izvēlējos rakstīt par NATO, pirmkārt, jau vien tāpēc, ka par Eiropas Savienību ir rakstīts ļoti daudz un šķiet, ka NATO it kā paliek ēnā, taču tāpēc tas nebūt nav mazāk svarīgs, jo jautājums par militāro politiku vienmēr ir bijis aktuāls.
Savā darbā vispirms nedaudz iepazīstinu lasītājus ar NATO vēsturi, pēc tam seko argumenti par un pret iestāšanos NATO, kas ir sastādīti tā, lai būtu saprotami arī nezinātājam, pievienojot nedaudz ironijas, kas to dara vēl vieglāk lasāmu. Tieši tāpēc mans nolūks rakstot šo darbu nebija iedziļināties kādā konkrētā lietā, jo ir ļoti daudz citu avotu, kur var atrast informāciju par konkrēto lietu, bet gan izveidot pārskatu, ko izlasot, varētu iegūt priekšstatu, kas ir NATO un sapratni par tiem strīdīgajiem jautājumiem, kāpēc ir radusies diskusija, vai Latvijai vajadzētu iestāties NATO vai nē. Tāpat arī nerakstīju šo darbu ar domu pierādīt vienas vai otras puses pareizību, proti, šis nav buklets, kas reklamē NATO, bet tā nav arī kritika, mans uzdevums ir tikai dot informāciju un izvēli atstāt katra paša ziņā, nevis uzspiest savu subjektīvo viedokli.
Ja pēc šī darba lasītājs gūs ieskatu par manis iepriekš minētajiem mērķiem, uzskatīšu, ka mans uzdevums ir izpildīts.
NATO ir militāri - politiska savienība, kas dibināta 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, noslēdzot līgumu starp ASV, Lielbritāniju, Franciju, Itāliju, Kanādu, Beļģiju, Nīderlandi, Luksemburgu, Portugāli, Norvēģiju, Dāniju, Islandi. 1952.gadā NATO iestājas Grieķija un Turcija, 1955. gadā VFR, 1982.gadā Spānija (1986. gadā Spānijā notika referendums, kurā tauta nobalsoja pret NATO atomieroču izvietošanu un ievešanu Spānijā), 1999.gadā Polija, Čehija un (pēc referenduma, kurā piedalījās 49 % vēlētāju) arī Ungārija. NATO 2002. gadā uzaicināja septiņas valstis - Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Rumāniju un Bulgāriju - pievienoties aliansei.…
