Jebkurai dzīvai radībai raksturīga seksualitāte. Jo sarežģītāka psihe, jo daudzveidīgāki signāli seksuālās aktivitātes periodā tiek uztverti kā uzbudinājumu radoši vai pastiprinoši un iespējamu apmierinājumu sološi... Pastāv šī potenciālā iespēja, ka zināmā seksuālās aktivitātes pakāpē jebkuram cilvēkam jebkas var radīt seksuālu uzbudinājumu vai pastiprināt to. Piemēram, meitene paijā sev kājas ar zoss spalvu.
Pamatjautājums, uz kuru atbildes būtu jāmeklē psihologiem, ir kādu iemeslu dēļ cilvēki dod priekšroku vienam vai otram seksuālā apmierinājuma gūšanas veidam, pārējos vai nu uztverot kā mazāk pievilcīgus, vai vēl vairāk: noliedzot paši sev (psihoanalītiskā interpretācijā – izstumjot zemapziņā), ka arī pārējās lietas izraisa seksuālu uzbudinājumu un varētu būt seksuāla apmierinājuma avots. Laikam gan uz šo jautājumu atbildēt būtu ļoti grūti, un universālu atbilžu, kas būtu piemērojamas katram, varētu arī nebūt, jo cilvēka seksuālā uzvedība (saistīta ar veidu, kurā cilvēks izvēlas gūt seksuālu apmierinājumu) varētu būt daudzveidīgu, neatdalāmu faktoru un to mijiedarbības determinēta (noteikta).
Mana darba mērķis ir:
izanalizēt literatūras avotus par cilvēka seksualitātes jautājumiem, sniegt vispārēju informāciju par cilvēka seksualitāti un tās problēmām, kā arī apskatīt seksualitātes problēmu populārākās terapijas metodes.
Uzdevumi:
1) teorētiski analizēt literatūras avotus par cilvēka seksualitāti;
2) sniegt informāciju par seksualitātes problēmām;
3) apskatīt terapijas metodes, kurās tiek aplūkotas cilvēka seksualitātes problēmas;
4) pamatojoties uz teorētiskās analīzes laikā gūto informāciju sniegt secinājumus.
…