Kas un kā atklāja pasaules ģeogrāfiskos atklājumus

Latvija 16.gs. sākumā
Dzimtbūšana Livonijā
Krasais cenu pieaugums Rietumeiropā noveda pie lauksaimniecības produktu, sevišķi labības, padārdzināšanās. Bijušie vasaļi, kļuvuši par muižniekiem, lielāko daļu sava laika varēja veltīt muižas saimniecībai. Viņi palielināja klaušas. Klaušu darbs bija zemniekiem apgrūtinošs, jo neatlika laika strādāt savā saimniecībā.
Rīga 16.gs. sākumā
Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis darīja bagātus Rīgas tirgotājus. Turklāt Rīga bija nonākusi naidā ar citām Hanzas pilsētām, jo pārkāpa aizliegumu tirgoties ar nīderlandiešiem, kas bija Rīgai izdevīgāki tirdzniecības partneri. Savukārt rīdzinieki varēja izdevīgāk pārdot nīderlandiešiem Ausrumeiropā ražotos pārtikas produktus, kažokādas un koksni, ko jaunie tirdzniecības partneri veikli tālāk pārdeva pie bagātības tikušajiem Amerikas iekarotājiem.

Secinājumi
Ceļojumu un atklājumu laiks bija sākums pārmaiņām un jaunajiem laikiem. Mūsdienu sabiedrībā mēdz spriest, vai tas bija labi vai slikti. Tie kuri peļ progresu, apgalvo, ka neko labu cilvēce neesot sasniegusi. Tomēr jājautā, vai šie cilvēki gribētu dzīvot viduslaikos, kad valdīja gara tumsība un prāta iespējas attīstīties, salīdzinājumā ar mūsdienām, bija ierobežots. Amerikas, Āfrikas un Āzijas tautu traģēdija lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā ir labākais pierādījums tam.
…