Republikas perioda noslēguma posma lielākais dzejnieks bija Katulls, liriskās dzejas meistars, kurš sarakstīja īsus dzejoļus, kas vēstīja par cilvēku jūtām: līksmu mīlestību, mīlestību un greizsirdību, draudzību, dabas un tēvzemes mīlestību. Vairāki Katulla dzejoļi bija vērsti pret Cēzara diktatoriskajām tieksmēm, pret viņa alkatīgajiem rokaspuišiem.
Katulla dzejas jaunradi ietekmēja Aleksandrijas autoru dzeja, kurā sevišķa uzmanība bija veltīta mitoloģijai, valodas izsmalcinātībai un autoru personiskajiem pārdzīvojumiem. Pasaules liriskajā dzejā Katulla dzejoļi ieņem redzamu vietu.
LEZBIJAS SKŪPSTI
Dzīvot, Lezbija, sāksim, mīlēt steigsim!
Tāpēc vecāko ļaužu ~ļaunās tenkas
Abi vērtēsim tik, cik ass viens vērtīgs.
Saule vakarā riet un atmirdz rītā:
Mēs, kad izdzisīs dzīves īsā gaisma,
Mūžam tumsībā dusai būsim lemti.
Dod man tūkstoti skūpstu, tad vēl simtu
Un vēl tūkstoti otrreiz, atkal simtu,
Treškārt tūkstoti arī, vēlreiz simtu!…