20.-30. gados Latviešu krātuves izdevumu sērijā "Latviešu folkloras krātuves materiāli" tika publicēti atsevišķu Latvijas reģionu tradīciju apraksti. H. Tihovskis un A. Aizsils publicēja Latgales kāzu aprakstus. Heronīms Tihovskis uzskatīja, ka latgaliešu kāzu tradīcijās saskatāma ievērojama katoļu baznīcas ietekme: „Senās precību un kāzu parašas nevaram citādi aprakstīt kā kopā ar baznīcas laulību”. H. Tihovskis sniedza arī terminoloģiskus skaidrojumus, piemēram, kā sauca jauno pāri un viņu radiniekus, kā arī analizēja jaunāku laiku precību un kāzu atbilstību senākām norisēm: "Svātāšanās atbilst līgavas lūkošanai un zagšanai, bet aizdzērības senākām derībām”. Tā kā kāzu ieražas Latgalē atšķiras no tradīcijām pārējos novados, izvēlējos šo tēmu kā savu pētījumu objektu. Mana dzimtā pilsēta arī atrodas Zilo ezeru zemē, tā ir Rēzekne, tāpēc man ir divtik interesanti vairāk uzzināt par šiem skaistajiem rituāliem tieši dzimtajā novadā, šai nolūkā esmu pētījusi tautasdziesmas, izmantojot Latvju Dainas un Latviešu tautasdziesmas, kā arī citu autoru darbus un atziņas par kāzu ieražām Latgales novadā.
Laulības un ģimenes dzīves ievadīšana aptver ne tikai jauniešu abpusējās simpātijas, bet arī noteiktus sociālos un ekonomiskos apstākļus. Lai arī cik vienkāršas būtu pat pirmatnējās laulību ceremonijas, tās tomēr ir laulības kārtas ievadījums. Uzskats par ģimenes dzīves nepieciešamību dziļi sakņojas visprimitīvāko cilšu uzskatos, un par pilnvērtīgu cilts locekli uzskata tikai to, kurš savu pienākumu ir godam pildījis.
Vedības ir visvairāk apdziedātais mūža gods, kas izdarību daudzumā, tradīciju kuplumā un līksmībā pārsniedz visus pārējos latviešu godus un svinības. Salīdzinot vedību paražas ar zināmiem vēsturiskiem notikumiem, iespējams izsekot to attīstībai un maiņām dažādos laikos un apstākļos.
Blakus spiedienam laulāties baznīcā ir vēl otrs apstāklis, kas ļoti ietekmē latviešu ģimenes nodibināšanas iespējas. Tas ir precēšanās atļaujas iegūšana no muižas kunga dzimtbūšanas laikos, kas ir bijusi parasta parādība daudzās zemēs. Tā kā dzimtcilvēki ir muižas kunga īpašums, tad viņu dzīves vietas maiņa ietekmē kunga mantas daudzumu.
Kāzas mēdz rīkot rudenī ne tikai tāpēc, ka tas visbagātīgākais laiks, jo raža tikko kā novākta, bet arī tāpēc, ka Latgalē izplatījās katolicisms, saskaņā ar šīs konfesijas normām laulāties baznīcā drīkstēja vai nu pirms adventes vai arī pēc Ziemassvētkiem līdz Lielajam gavēnim. Šajā laikā cilvēkiem nav jāgavē un nav jāatturas no izpriecām. Tam faktam, ka kāzas rīkoja rudenī ir arī cits izskaidrojums, meitene gribēja vēl vienu vasaru nodzīvot tēva sētā, kad tā plaukst kā puķe, ir jauna un dzīvespriecīga, bet rudens iemieso jaunavības zaudēšanu un to, ka tā būs jau pieaugušo kārtā.
…
