Teika vēstī, ka Krētas salā dzimis Zevs – grieķu
mitoloģijas galvenais dievs. Bites nesušas viņam
medu, kaza Amalteja dzirdījusi viņu ar pienu, bet nimfas dievzēnu pieskatījušas. Vēl teika
stāsta, ka šai salā valdījis teiksmains valdnieks Mīnojs, Zeva un mirstīgas sievietes dēlsI.
Mīnoja vidējā perioda beigās ievērojamu pilnību sasniedza Krētas keramika, kam rak-
sturīga izsmalcināta gaume un liela formu dažādība. Tā sauktā Kamāres stila vāzesII pēc
formas ir daudzveidīgas(ap 1800. – 1790. g. p.m.ē.). Tās ir
gan mazi kausiņi, gan lieli, apaļi trauki ar šauriem kakliem.
To plānās sieniņas rotā uz vienlaidus ar laku noklāta melna
vai brūna fona uzgleznotas baltas, dzeltenas un sarkanas krā-
sas spirāles, līkloči, rozetes, stilizēti ziedi un lapas. Vēlāk
kļūst izplatīti arī t.s. jūras stila trauki, kur uz gaiša fona ar brūnu laku uzgleznoti dažādi jūras dzīvnieki – astoņkāji, medūzas, jūraszvaigznes, koraļļi, arī jūras augi. Pārsteidzoša te ir kompozīcijas atraisītība un dekoratīvums. Raksturīgs šī stila paraugs ir Gurnijā atrastā vāze ar astoņkāji(16. – 15. gs.
p.m.ē.), kur prasmīgi ar viļņveida līnijām atveidotas dotā jūras dzīvnieka formas un tā raksturīgās kustības, kas labi sa-skan ar trauka apaļajām līnijām.…