Secinājumi
1. Sazinoties cilvēki izmanto ne tikai skolā iemācītās valodas, bet arī savu ķermeni un tā žestus. Cilvēka izjūtas, pirmkārt, parāda viņa sejas izteiksme un mīmika, tai seko balss intonācija un roku kustības – žesti, ķermeņa poza un gaita.
2. Tieši ķermeņa valoda aizņem lielāko daļu no komunikācijas jeb saziņas – žesti, mīmika, skatiens, stāja. 93% gadījumu mēs komunicējam neverbāli, un neverbālās informācijas apmaiņa noris vairāk neapzinātā līmenī.
3. Žesti un kustības bieži vien izsaka vairāk nekā vārdi, taču jāielāgo, ka dažādās vietās un valstis tie nenozīmē vienu un to pašu – tiem var būt pilnīgi atšķirīgas nozīmes. Kas vienā zemē var būt augstākā atzinības zīme, citā turpretī tā var būt nicinājums un pat vislielākais apvainojums.
4. Sejas izteiksmi un žestus nav iespējams iemācīties no grāmatas. Tu neesi mācījies, kā smieties vai paust sašutumu. Tāpat arī žestiem ir dabiski jāatspoguļo tavas izjūtas. Jo brīvāki būs tavi žesti, jo labāk.
5. Žesti ir plašākā un visspilgtākā neverbālās saskarsmes daļa, kas ir apzinātas vai neapzinātas roku, kāju, galvas kustības, kuras pavada cilvēku saskarsmi. Lielākā daļa galveno saprašanās žestu ir vienādi visā pasaulē. Kad cilvēki ir priecīgi, viņi smaida; kad bēdājas vai ir dusmīgi, viņi sarauc pieri vai drūmi skatās.
6. Visā cilvēku žestu lielajā daudzveidībā var atrast dažus kopīgus to lietošanas principus, tāpēc žestus nosacīti iedala četrās grupās: simboliskie, ritmiskie un emocionālie, aprakstošie jeb apzīmējošie un norādošie, neapzinātie (žesti – „nezāles”, jo cilvēks tos nekontrolē).
…