Katram cilvēkam ir jāiemācās ”nolasīt” klausītāja ķermeņa valodu. Vērojot ķermeņa valodas pazīmes nevar cerēt, ka visiem cilvēkiem tās būs vienādas. Daži it kā tiecas uz priekšu, velēdamies uzdot kādu jautājumu vai vienkārši vēlās saskarsmi ar jums, citi, otrādi, sež, krēslā ierāvušies, vēlēdamies atrasties kaut kur citur. Šādi cilvēki ir ļoti grūti aizkustināmi sarunai, ar viņiem jāveido psiholoģisks kontakts vairāk nekā ar tiem, kuri jau iepriekš grib ar jums kontaktēties.
Vārdos mēs pasākam savas domas, uzskatus, bet ar ķermeni mēs vairāk izrādām savus emocionālos pārdzīvojumus. Ar ķermeni mēs vispirms parādām savu īsto attieksmi pret notiekošo, paši to pat neapzinoties, un tikai pēc tam seko atbilde vārdiski. Piemēram, satiekot sen neredzētu draugu, mēs jau pa gabalu sākam smaidīt un tikai tad izsākam savu prieku par atkalredzēšanos. Dažos gadījumos mēs varam tikai ar neverbālu signālu palīdzību nosūtīt svarīgas ziņas un nemaz nav vajadzīgi vārdi, lai otrs šo ziņu uztvertu.
Kāpēc ķermeņa valodai ir tik liela nozīme jurista darbā, kāpēc mums to obligāti ir jāiemācās? Mēs visi strādājam ar cilvēkiem un psiholoģiska kontakta nodibināšana ar klientu ir vissvarīgākais mūsu uzdevums, bez kontakta mēs nesasniegsim savus uzdevumus un mērķus. Cilvēks var atteikties vai vienkārši negribēt runāt taisnību. Policijas darbiniekam, juristam pēc cilvēka uzvedības jāmāk noteikt viņa uzvedību, noskaņojumu, viņa liecību patiesīgumu vai melus viņa vārdos. Protams, juristam jāseko arī pašam sev, savai uzvedībai, savām rīcībām, ja viņš grib veidot kontaktu ar cilvēku un galu galā sasniegt savu mērķi. Vienlaicīgi ar savu oponentu, mums jānovēro arī sevi, lai mūsu ķermenis “nenodotu” mūs, lai sarunas partneris mūsu rīcībās nejustu nestabilitāti un nenoteiktību.
…
