IEVADS
15 gadus pasniedzot psihodiagnostikas kursu dažādās Latvijas augstskolās, es
saskāros ar problēmu, ka nav nevienas cilvēka psihisko parametru pētīšanas
metodikas, kas būtu adaptēta un standartizēta Latvijas latviešu un krievu auditorijām.
Krievijā daudzi testi ir standartizēti un tos sekmīgi izmanto speciālisti, taču
cilvēks, kurš visu dzīvi pavadījis Latvijā, vairāku iemeslu dēļ atšķiras no sava etnosa pārstāvjiem, kuri dzîvo savā etniskajā dzimtenē (Krievijā). Vēl lielākas atšķirības
vērojamas starp latviešu etnosa pārstāvjiem. Vispārīgā veidā šīs atðšķirības mēs esam
fiksējuši etnopsiholoģiskajos pētījumos.
Daudziem testiem, ko izmanto Latvijas psihologi, nav definēts «normas» rādītājs, tāpēc tos nevar uzskatīt par pietiekami precīziem un korektiem. Parasti izmanto tiešus
testu tulkojumus, neņemot vērā valodas lingvistiskās un semantiskās īpatnības. Bieži
vien ar testu tulkošanu nodarbojas psiholoģijas fakultāšu studenti, kas nav speciālisti filoloģijâ. Nereti no brošūras uz brošūru ceļo atslēgvārdu kļūdas, nepareizi formulēti jautājumi un skaitliskie dati, kas atspoguļo «normu» vai «normas koridoru».
Uzsākot aptaujas testa 16PF adaptāciju un standartizāciju, es apzinājos, ka būtībā tā ir psiholoģijas «vakardiena», jo tests veidots «iezīmju teorijas» tradīcijās, neņemot
vērā personības sistēmiskos un sistēmveidojošos faktorus. Tomēr 16PF testa
vienkāršība bieži vien palīdz veikt dažādus pētījumus kadru atlases, personības
ekspresdiagnostikas, kadru psiholoģiskās saderības u. c. gadījumos, kā arī var palīdzēt sastādīt cilvēku ar dažādu izglītības līmeni sociālo statusu un ieņemamo amatu psiholoģisko portretu. Tāpēc uzskatu, ka manas pūles nav bijušas veltīgas un šī metodika dos savu ieguldījumu zinātnē un Latvijas psihologu darbā.
…
