Salīdzinot izejas spriegumu līknes, kuras iegūtas ar dažādām metodēm: stāvokļa mainīgo metodi, Laplasa transformāciju un kompozīcijas rēķiniem, var redzēt, ka starpība starp iegūtiem rezultātiem ir ļoti maza.
Manuprāt, visprecīzākā ir stāvokļa mainīgo metode.
Kompozīcijas rēķinu precizitāte ir atkarīga no tā, cik garā laika intervālā mēs rēķinām izejas signālu (ja intervāls ir nepietiekami garš, tad beigās izejas spriegums nav precīzs).
Visneprecīzākā ir Laplasa transformāciju metode, to var redzēt no salīdzinājuma grafika. Bet, manuprāt, tai ir būtiskas priekšrocības: Laplasa transformāciju pielietošana aizņem mazāk laika, nekā citas metodes un tā ir uzskatamāka, nekā stāvokļa mainīgo metode. Savukārt, kompozīciju var veikt, tikai zinot h(t) funkciju, kuras noteikšanai arī vajag pielietot Laplasa transformācijas.…