Pēc Japānas kapitulācijas abas konkurējošās puses Ķīnā nekavējoties centās okupēt japāņiem piederošās teritorijas. Šajā sacensībā vairāk paveicās Gomindānam, kura rokās drīz nonāca pilsētas un dzelzceļi. Čana Kaiši karaspēks pārņēma savā kontrolē pat Ķīnas ziemeļos esošās teritorijas ap Pekinu- galvenokārt pateicoties amerikāņu jūra sun gaisa transporta palīdzībai.
Pēc otrā pasaules kara Ķīnā uzreiz uzliesmoja pilsoņu karš. Pasaules kara laikā tas bija pieklusis, jo komunisti un Gomindāna partija spēja vienoties par kopēju cīņu pret Japānu. Pēc Japānas sakāves atsākās pilsoņu karš starp komunistiem un Gomindānu. Komunisti ieguva daudz ieroču no Mandžŗijā sakautās Japānas armijas, un palīdzību neliedza arī PSRS. Viņi kontrolēja Ziemeļķīnas un ziemeļaustrumu rajonus. Trīs ceturtdaļas teritorijas bija Gomindāna rokās. Par komunisti līderi bija kļuvis Mao- Cze- duns, par Gomindāna- Čan- Kaiši.
1946.gada pavasarī Gomindāna armija sāka uzbrukumu. Ar panākumiem viņu armija virzījās arvien vairāk uz ziemeļiem. Komunisti cieta neveiksmes. Gomindāna armija jau atradās Mandžūrijā, un likās ka komunisti drīz cietīs sakāvi.
Tomēr 1947.gadā arī Gomindāna spēki bija izsīkuši, armija bija zaudējusi pusi karavīru, trūka ieroču, līdzekļu. Arī ASV atbalsts bija nepietiekošs. [4;162]
Turpretī komunisti darbojās veiksmīgi. Lai nodrošinātu iedzīvotāju atbalstu viņi steidzīgi veica agrāro reformu- zemniekiem piešķīra zemi. Tas sekmēja arī šķelšanos Gomindānā, un daļa gomindāniešu pievienojās komunistiem. Sākot ar 1948.gadu, iniciatīva pilsoņu karā viennozīmīgi pārgāja komunistu pusē. Gomindānieši arvien vairāk atkāpās uz dienvidiem. …