Dažas valstis var pat sacensties ar Ķīnas ekonomisko izaugsmi, kas vidēji kopš 1978. gada ir 8%. Vērienīgā un straujā Ķīnas ekonomiskā izaugsme to nostādīja vienā no galvenajām lomām globālo ekonomisko pārmaiņu. Ķīnas izaugsme bija lielā mērā atkarīga no investīcijām, tās bija ~ 40 % no IKP. Peļņa no faktoru produktivitātes tika gūta pēc tam, kad Ķīna pārstāja realizēt centrālās plānošanas politiku. Galvenie izaugsmes faktori, kā arī nosacījumi, lai straujā izaugsme turpinātos arī turpmākajos gados, bija – ārējās tirdzniecības uzsākšana un investīcijas. Tomēr šajā veiksmīgajā attīstībā, Ķīnai nākas saskarties arī ar tādām lietām, kā iespējamo naudas vērtības pieaugšanu, pieaugošo lauku urbanizācijas līmeni, bezdarbu, banku reformām un neparasto inflācijas un deflācijas kombināciju, kas varētu palēnināt izaugsmi.1. Īss Ķīnas ekonomikas pārskats
Ķīnas ekonomikas dinamikas rādītāji ilgstošai izaugsmei ir vieni no augstākajiem 20. gadsimtā, kas sasniegti pateicoties arī institucionālām un strukturālām pārmaiņām. Tā bija ilga un pakāpeniska pāreja no centrālās plānošanas uz decentralizētu tirgus ekonomiku, kopš ekonomisko reformu ieviešanas 1978. gadā. Kopš tās iestāšanās Pasaules Tirdzniecības Organizācijā 2001. gadā, Ķīnai ir nozīmīga vieta pasaules importa darījumos. Investorus no visas pasaules pievilka tās ekonomikas sasniegumi. Ķīna ir nozīmīgākā izlaides produkcijas eksportētāja. Tā arī ir viena no galvenajām importētājām pasaules naftas, metālu un citu neapstrādāto materiālu, kā arī plaša patēriņa preču – graudu, sojas pupiņu, augļu, dārzeņu un jūras velšu tirgos.
Vidējais IKP Ķīnā no 1978. gada līdz 2003. gadam ir pieaudzis vidēji par 9,1%, kā arī dažos sektoros pieaugums vērojams līdz pat 10%. Pēc dažu analītiķu domām liela daļa no šī pieauguma nav noturīga, pat, ja Ķīnas valdība censtos to noturēt. Noturīgs turpmāk varētu būt ~ 7% liels pieaugums.…
