7. Secinājumi
• Ķīnas ekonomiskā politika krīzes laikā bijusi samērā veiksmīga.
• Galvenā problēma Ķīnas ekonomikā joprojām ir pārprodukcija.
• Ķīnas ekonomika spēcīgi balstās uz iekšzemes banku aizdevumiem.
• Atkārtoti īstenojot ekspansīvu monetāro politiku, lai IKP pieauguma līmeni tuvinātu valdības iepriekšējām prognozēm, pastāv risks, ka izveidosies īpašuma tirgus burbulis.
• Daudz līdzekļu, kas investēti infrastruktūras attīstībai ekonomikas stimulēšanas pasākumu ietvaros, izlietoti nelietderīgi.
• Ķīnā darbojas tikai 2 privātās bankas. Četras Lielākās bankas pieder valstij, bet pārējās provinču valdībām.
• Ķīnā ir stipri ierobežotas darbības ar atvasinājumiem
• Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Ķīna varēja veikt preventīvus pasākumus krīzes seku likvidēšanai, ir sakārtots un valsts kontrolēts banku sektors.
• Ķīnas valdība nepārtraukti uzrauga tirgu, un ja nepieciešamas korekcijas, tad iejaucas tā darbībā.
• Viens no nākotnes riskiem Ķīnas ekonomikai ir akciju tirgus liberalizācija.
• Ķīnas ekonomikas pieauguma temps ir krities, bet turpmākās prognozes liecina par stabilitāti.
…